Corpus Luris Civilis definīcija
Mūsdienu tiesību sistēmas lielā mērā balstās uz pagātnes ieguldījumiem. Eiropas un rietumu taisnīgumam ir divi svarīgi pīlāri: romiešu tiesības un kristietība. Pēc tam cilvēku attiecību, civiltiesību, regulēšana tika galīgi papildināta ar Napoleona likumu ieguldījumu.
Spāņu valodā termins derecho atbilst latīņu vārdam ius. No otras puses, korpuss nozīmē tekstu kopu, un ar šo vārdu ir norāde uz likumu kopumu. Termins civilis attiecas uz civiltiesībām vai ius civile, tas ir, normām, kas regulē sabiedrības dzīvi. Šādā veidā Corpus Iuris Civilis parasti tulko kā Civillikumu.
Corpus Iuris Civilis vai Justinian's kodeksa vēsturiskais konteksts
Mūsu ēras Vl gadsimtā Bizantijas imperators Džastians l lika apvienot likumu kopumu līgumā vai juridiskā struktūrā. Šo kompilāciju vai kolekciju vadīja un organizēja Bizantijas Tribonas jurists, un tā ietvēra visu Romas tiesu praksi no imperatora Hadrianas 11. gadsimtā līdz Justinianas nāvei. Jaunā kodeksa pieeja balstījās uz nepieciešamību sistemātiski un vienā orgānā pasūtīt Romas likumu likumus. Laikā, kad Džastins reklamēja jauno kodeksu, notika likumu lejupslīde, jo secīgi imperatori bija ieviesuši likumus ar absolutistiskiem kritērijiem un patvaļīgā veidā. Juridiskajā terminoloģijā to sauc arī par Codex Iustinianus vai Justinian Code.
Juridiskā antoloģija, kas sastāv no četrām daļām
Corpus Iuris Civilis uzskatīja par kristīgās tradīcijas un romiešu kultūras apvienošanu, lai baznīcas un valsts loma būtu saskaņota. Šī juridiskā antoloģija ļāva saglabāt senās pasaules klasiskās tradīcijas un iekļaut kristīgās vērtības. Justīnijas kodeksu veido četras daļas: iestādes, kopsavilkums, kodekss un romāni.
Iestādēs tiek risināti tādi jautājumi kā īpašums, mantošana, līgumsaistības un individuālās tiesības.
Digest sastāv no piecdesmit grāmatām, kurās ir parādīts Romas tradīciju jurisprudenciālo precedentu apkopojums visā vēsturē. Šai sadaļai bija didaktisks mērķis, jo tā kalpoja kā mācību ceļvedis tiem, kas sāka darbu civillikumā.
Kodeksa sadaļā ir iekļauti dažādi juridiski lēmumi, kurus apstiprinājuši Romas imperatori.
Tā saucamajos romānos (Novellae Leges vai jaunos likumos) ietilpst likumi, kurus ir apstiprinājis pats imperators Justinians.