Jautājuma definīcija
Jautājumus atkarībā no lietas un personas, kas to lūdz, nodomu var strukturēt un formulēt, lai sniegtu ļoti tiešu un kodolīgu atbildi, piemēram, no nopratinātās personas neko vairāk kā jā vai nē. ; vai tādā veidā, ka nopratināmajai personai ir sīkāk jāpaskaidro, piemēram, tas, kā tā nokļuva nozieguma vietā, kas acīmredzami prasīs un prasīs atkārtot vai uzskaitīt virkni detaļu, lai uz to atbildētu.
Šajā ziņā runā tad par “atvērtiem” un “slēgtiem” jautājumiem. Precīzi, atvērtie ir tie, kas ļauj mums iet vēl tālāk par vienkāršo “jā” vai “nē”. Kopumā, lai uzdotu beztermiņa jautājumu, mums nekad nevajadzētu sākt šo jautājumu ar darbības vārdu. Piemēram, ja mēs vēlamies uzzināt kāda cilvēka muzikālo gaumi, mums nevajadzētu jautāt: "Vai jums patīk roks?" No šī jautājuma mēs iegūsim tikai “jā” vai “nē”. No otras puses, ja mēs vaicāsim “kāda veida mūzika jums patīk?”, Otrai būs daudz vairāk iespēju izvērsties un pastāstīt mums par viņu gaumi, kas ir mūsu mērķis.
Parasti apsekojumi un acīmredzami atkarībā no tēmas ir tie, kas ierosina un uzdod mums jautājumus, uz kuriem mums prasa ļoti kodolīgu atbildi, tikai jā vai nē, kā mēs teicām iepriekš, lai gan, protams, ir izņēmumi. Tie ir "slēgtie" jautājumi, kur nav nepieciešams tiem, kas lūdz mums izskaidrot mūsu gaumi, viedokļus vai viedokļus.
Tikmēr, piemēram, koledžas kontroldarbos vai universitātes gala eksāmenos, īpaši tādos priekšmetos kā vēsture, psiholoģija, socioloģija utt. Parasti ir nepieciešama svarīga reakcijas attīstība. Piemēram, ja jautājat par Francijas revolūciju, jums tiek lūgts ne tikai norādīt gadu vai vietu, kurā tā notika, bet arī lūgt paskaidrojumu par kontekstu un faktoriem, kas to izraisīja.
Tāpat, atšķirībā no šīs novērtēšanas kārtības, bieži nākas sastapties ar citiem jautājumiem, kuros arī jautājumam pievienotas iespējamās atbildes, no kurām jāizvēlas pareizā (vairākas izvēles iespējas).
Piemēram, aptaujās, kuras plaši izmanto tirgus pētījumos, lai uzzinātu par mūsu patēriņa paradumiem, attieksmi vai rīcību, jautājumu uzdošana ir process. Tas, vai jūs uzdodat jautājumus “atvērti” vai “slēgti”, būs atkarīgs no tā, cik daudz laika prasa visu respondentu atbilžu apstrāde. Šajos gadījumos, protams, slēgtie jautājumi ir daudz kodolīgāki, un no tiem var izveidot statistiku vai procentus, pamatojoties uz cilvēku skaitu, kuri atbildēja ar “jā”, cik daudz atbildēja “nē”, vai kas tā vietā viņi nebija izlēmuši, izmantojot iespēju “nezinu / neatbildu”. Turpretī atvērtie jautājumi, tā kā respondentam ir daudz brīvāk atbildēt, tabulas sagatavošanas darbu (kad sniegtie dati tiek reģistrēti) padarīs nedaudz grūtāku, jo atbildes būs daudz daudzveidīgākas.
No otras puses, ja notiek policijas izmeklēšana vai, ja tā nav, žurnālistiska, būs nepieciešams, lai abos gadījumos veiksmīgi noslēgtu sfēru, kas tiek saukta par “izmeklēšanas jautājumu”. Šajos gadījumos skaidru un kodolīgu jautājumu formulēšana ir būtiska un vitāli svarīga, lai panāktu pratināšanu (un pirms sēdēšanas tās personas priekšā, kura tiks nopratināta, kura ir pamata lieta attiecīgajā izmeklēšanā), kas tieši ved uz atbildi, kas noteikti atradīsies tur, kur pētnieks iepriekš izrādīja interesi. Tās galvenās funkcijas būs noskaidrot idejas, definēt pētījumu jomu un novirzīt to uz pusi, ko vēlas pētnieks.
Žurnālistiskajā darbībā pratināšanas nostiprināšanai tiek izmantotas vairākas stratēģijas. Piemēram, intervijās žurnālisti bieži sastāda jautājumu ceļvedi, lai vadītu sarunu ar intervēto. Sarunas laikā var pievienot citus, vai dažreiz pats intervētais atbild uz jautājumu, ko mēs bijām domājuši, to skaidri neuzdodot. Ziņu gadījumā mums ir virkne pamatjautājumu, kas var mums palīdzēt, veidojot vai rakstot ziņu tekstu, ņemot vērā īpašu faktu, ka mums ir jāziņo, mums ir jāatbild uz jautājumiem, piemēram, ko?, Kur?, ¿ kā?, kad ?, kurš? un kāpēc? Ja ziņu tekstā mēs varam skaidri atbildēt uz šiem sešiem jautājumiem, mēs varēsim pareizi sazināties vai pareizi ziņot (ar pilnīgiem datiem) par paziņoto faktu.
