Pienākums ir tas, kas kādam kaut kādu iemeslu dēļ ir jāizpilda. Bieži vien termins tiek lietots daudzskaitlī, jo parasti tiek pildīts vairāk nekā viens pienākums.

Var runāt par saistībām dažādos kontekstos, un katrā no tām jēdziens iegūst īpašu niansi. Tādējādi mēs ievērojam savas ikdienas dzīves saistības, likumos noteiktās vai ar morāli saistītās saistības.

Ikdienas dzīves pienākumi

Sākot jaunu dienu, mums priekšā ir vesela virkne darbu, kas savā ziņā ir mūsu saistības. Mums bērni jāpavada skolā, jāstaigā suns, jāiet uz darbu vai jāatbild uz e-pastiem. Šāda veida darbības ir jāizpilda kā pienākums, jo pretējā gadījumā mums rastos kāda veida problēmas vai neērtības.

Ja mēs domājam par laika sadalījumu, veicot ikdienas aktivitātes, mums ir brīvais laiks, kurā mēs darām to, kas mums šķiet, un, no otras puses, virkne saistību, no kurām mēs nevaram izvairīties.

Likums pieprasa mums ievērot noteikumus

Mēs esam pakļauti tiesību aktu ievērošanai. Mēs nevaram darīt to, ko vēlamies, jo ir civilkodekss, kriminālkodekss, šosejas kods un vispār tiesiskais regulējums. Un tas viss ir obligāti, jo tā neievērošana tiek saistīta ar sankciju, piemēram, naudas sodu.

Juridisko pienākumu mērķis ir pasūtīt un atvieglot līdzāspastāvēšanu visā sabiedrībā. Likumā noteikto saistību pretējā pusē mēs atrodam tiesības. Ja mēs par atskaiti ņemam darba ņēmēju, viņam ir virkne pienākumu (pamatā veic viņam uzticētos uzdevumus), un viņam ir arī atzītas tiesības, pienākumi un tiesības ir noteiktas juridiskā tekstā, šajā gadījumā darba ņēmēju statūtos. .

Atšķirībai starp tiesībām un pienākumiem var būt vispārējs pamats (piemēram, tas, kas attiecas uz cilvēkiem) vai arī to var ierobežot ar kaut ko īpašu (piemēram, pacientu tiesībām un pienākumiem).

Tiesību jomā saistību jēdziens rodas dažādās izpratnē (pastāv alternatīvs pienākums, civils, pienākums kaut ko pierādīt vai solidaritātes saistības).

Morālas saistības

Cilvēkiem ir dabiska morālā dimensija, jo mums visiem ir priekšstats par to, kas ir pareizi un kas nav. Šai atšķirībai ir visa veida sekas gan mūsu ikdienas dzīvē, gan tiesību jomā. Tomēr morālo pienākumu jēdzienu var saprast dažādi. Tādējādi kāds var pateikt, ka viņš pilda kādu pienākumu, jo ir pārliecināts, ka tas ir viņa pienākums. Cita persona varētu teikt, ka viņš pilda pienākumu, baidoties no sankcijas, nevis tāpēc, ka ir pārliecināts par to. Varētu arī teikt, ka kāds pilda saistības, jo tas ir izdevīgāk un lietderīgāk, nekā darīt pretēji. Mazāk izplatīta nostāja būtu tā, kura ierosina neizpildīt savas saistības, jo tām tiek uzliktas normas, kas ierobežo personas brīvību. Tāpēc tiek atzīts, ka ir atšķirīgi novērtējumi un pieejas attiecībā uz mūsu morālajām saistībām no ētiskās refleksijas viedokļa.

Morālajām saistībām savukārt ir individuāla un kolektīva dimensija. Katrs cilvēks savus pienākumus vai pienākumus pilda savā veidā. Vispārīgākā līmenī ir jautājumi, kas ietekmē mūs visus (piemēram, mums ir morāls pienākums rūpēties par visu planētu).

Fotoattēli: iStock - Geber86 / DrGrounds