Antivīrusa definīcija
Vīrusu un pretvīrusu sacīkstes ir sacensības, kas ir līdzīgas bruņošanās sacensībām, kuras aukstā kara karstumā lika Amerikas Savienotajām Valstīm pret PSRS. Un, ja vienā pusē atrodam vīrusus, no otras puses - pretvīrusu vīrusus. No kā sastāv pēdējie?
Mēs antivīrusu saprotam kā tādu datorprogrammu, kas spēj atklāt un apturēt datorvīrusus, pirms tie inficē sistēmu, vai tos novērš, kad tie jau ir izraisījuši infekciju.
Ieroču cīņa starp vīrusiem un antivīrusu sākās ar parakstu atzīšanu; Šie "paraksti" nav nekas cits kā vīrusa koda fragmenti, kurus antivīruss var atklāt, rūpīgi izpētot visus sistēmas failus.
Šim darbības virzienam ir trūkums: nepatiesi pozitīvi rezultāti. Dažreiz programmas, kas, piemēram, izmantoja līdzīgus kodus, lai paliktu atmiņā, piemēram, tika kļūdaini atklātas kā vīrusi, bet patiesībā to nebija.
Pretvīrusu atklāšanas paņēmieni tika izstrādāti, lai koncentrētos uz programmu izturēšanos, atklājot tās, kurām bija aizdomas par viņu darbībām.
Tādējādi pret antivīrusu novērošanas palielināmo stiklu tika novietoti tādi vīrusu raksturlielumi kā pašreplikācija (kas imitē bioloģisko vīrusu izplatību).
Laika gaitā vīrusa nonākšanas datorā veidi ir mainījušies; Ja sākumā galvenais infekcijas ceļš sastāvēja no diskešu apmaiņas, tad interneta parādīšanās un sekojoša popularizēšana padarīja tīklu tīklu par galveno infekcijas avotu galalietotāju un korporatīvajiem datoriem.
Arī vīrusu radītāju mērķi bija atšķirīgi: ja visa sākumā tika domāts par “slikta trika” izdarīšanu lietotājam, ar kura palīdzību vīrusi rīkojās ātri un redzami, laika gaitā organizētās mafijas saskatīja potenciālu šie patogēni kā līdzeklis.
Tā rezultātā vīrusu darbība kļuva klusa, tie netiek atklāti sistēmai, un viņi ir specializējušies arī dažādos uzdevumos.
Sakarā ar šo datoru patogēnu izsmalcinātību, ir izveidojies antivīruss, un līdz ar to attīstību tajā bija iekļautas arī citas funkcijas, kā rezultātā tirgū parādījās pretvīrusu programmatūra.
Pretvīrusu funkcionalitātei pretvīrusu programmatūra pievieno citas drošības pakāpes, piemēram, ugunsmūri, antispams, reklāmprogrammatūru noteikšana un novēršana, kā arī aktīva un visaptveroša sistēmas aizsardzība.
Antimalware ir paredzēta kā visaptveroša aizsardzība pret jebkādiem draudiem, savukārt antivīruss ir vairāk specializēts pret noteikta veida draudiem.
Teiksim, ka mūsdienās antivīruss ir viena no daudz pilnīgākas, sarežģītākas un visaptverošākas sistēmas, ko sauc par antimalware, sastāvdaļām, kas aizsargā datoru no visiem iespējamiem draudiem, ieskaitot vīrusus.
Tās misija ir proaktīva, sistēmas atmiņā uzturot pastāvīgo moduli un skenēšanas motoru pēc pieprasījuma, lai veiktu sistēmas analīzi.
Palielinoties ļaunprātīgas programmatūras attīstības tempam, daži antivīrusu dati ir pārvietoti uz mākoni, lai iegūtu ātrumu un nepaļautos tik ļoti uz atjauninājumiem.
Tā kā jauni vīrusi tiek veidoti gandrīz pastāvīgi, pretvīrusu programma vienmēr ir jāatjaunina, lai tā varētu atpazīt jaunas kaitīgās versijas. Tādējādi antivīruss var darboties tik ilgi, kamēr datorsistēma ir ieslēgta, vai arī tā var reģistrēt failu vai failu sērijas, kad vien lietotājs to pieprasa.
Arī pretvīrusu produktu patēriņa modelis laika gaitā ir kļuvis par SaS modeli ( programmatūra kā pakalpojums, programmas kā pakalpojums) ar gada abonementiem un / vai ikmēneša maksājumiem un ar iespēju segt ar vienu produktu gan datoru, gan mobilo ierīču drošība.
