Arhetips ir oriģināls modelis, kas mākslā kalpo par iedvesmas avotu. Tas ir, arhetips ir modelis, kas kalpo par atsauci jebkuras kopijas izveidošanai. Platoniskās filozofijas kontekstā šis autors piedāvā pasaules modeli, kurā idejas, kuras atrodas superjutīgā pasaulē, ir arhetips, no kura tiek veidotas materiālās un saprātīgās pasaules kopijas. Tāpēc ideja kā arhetips ir ideāls, neiznīcināms un mūžīgs modelis.

Arhetips pēc Karla Gustava Junga vārdiem

Psiholoģiskajā kontekstā Karls Gustavs Jungs savā teorijā izmantoja arī šo jēdzienu, atsaucoties uz to, kā cilvēks neaug un neattīstās izolēti, bet ir daļa no kolektīvās vides, ko raksturo sociālā un kultūras mijiedarbība.

Tāpēc šo priekšmetu ietekmē arī pirmo senču atmiņu un pārdzīvojumu arhetips. Šī ietekme rodas uzvedības modeļos, kas ietekmē cilvēku uzvedību, kas nosaka veidu, kādā prāts uztver informāciju, iespaidus un sajūtas, uztverot informāciju no realitātes.

No autora viedokļa pastāv kolektīvā bezsamaņa, ko viņa teorijas ietvaros skaidri pierāda dažādu kultūru kopīgo mītu nozīmīgā vērtība. Mīti, kas precīzi izskaidro sociālās idejas un vērtības.

Karls Gustavs Jungs skaidro, ka arhetipi tiek mantoti no paaudzes paaudzē un izpaužas caur kopīgiem attēliem dažādās kultūrās.

Sociālie arhetipi

No otras puses, literatūras kontekstā arhetips attiecas uz objektu, ideju vai personu, kam, pateicoties tā atkārtotai izmantošanai, ir absolūta vērtība kā nozīmes atsaucei. Piemēram, mēs varam teikt, ka Romeo un Džuljeta ir mīlestības un romantisma arhetips, vispāratzīts mīlētāju pāris.

Viens no šāda veida arhetipa trūkumiem ir tas, ka tas var būt ļoti neparasts, pateicoties tā atkārtotai izmantošanai. Tomēr pozitīvi vērtējot, jāatzīmē, ka sabiedrība tos viegli saprot un vizualizē. Tā kā šie arhetipi ir daļa no tautas sociālās kultūras.

Cits atsauces skaitlis vispārējā literatūrā, piemēram, Don Kihots, ir arī ideālisma arhetips.

Fotoattēli: Fotolia - salman2 / nuvolanevicata