Dialoga definīcija
Dialoga klātbūtne literārajos žanros ir notikusi kopš neatminamiem laikiem, kuru ieraksti jau pastāv dokumentos, kurus mums nodevuši senie šumerieši. Vēlāk dialogs kļuva īpaši nozīmīgs grieķu kultūrā, īpaši ar Sokrata un viņa runu starpniecību, kurās autors uzturēja bezgalīgu un interesantu diskursīvu apmaiņu ar dažāda veida auditoriju.
Mūsdienās vārds vienmēr liek domāt par tādu elementu esamību kā iecietība, cieņa pret citiem domāšanas veidiem, apņemšanās un laba nosliece, nevis diskursīvi un dialektiski elementi, kā tas bija šodien. To galvenokārt izmanto starptautiskās politikas jomā, kurā dažādām valstīm katru dienu jāstrādā, lai izveidotu izpratnes, iecietības un apņemšanās telpas pret atšķirībām.
Parasti neatkarīgi no jomas, kurā tas notiek, dialoga dalībniekiem jābūt atvērtiem iecietībai un cieņai pret otra locekļa nostāju. Dialogam nevajadzētu būt monologiem vai vienpusējiem diskursiem, ne elementiem vienas pozīcijas uzspiešanai otrai. Dialogam pamatā vajadzētu būt pastāvīgām debatēm un viedokļu apmaiņai, lai atrastu kopīgu mērķi.