Kas ir Ethos
Pēc Aristoteļa domām, katra indivīda esamības veids ir kaut kas iegūts un to var mainīt
Mēs veidojam savu raksturu no saviem ieradumiem, tas ir, no darbībām, kuras mēs regulāri atkārtojam. Aristotelim morālo izcilību iegūst no ieradumiem. Citiem vārdiem sakot, mēs tuvojamies taisnīguma ideālam, ja mēs veicam taisnīgas darbības un ar dāsnām darbībām tuvojamies augstsirdības tikumam.
Indivīda ētosu, viņa esības veidu veidos ieradumu kopums. Tos ieradumus, kurus mēs uzskatām par labiem vai izdevīgiem, mēs saucam par tikumiem, un tos, kas ir kaitīgi, mēs klasificējam kā netikumus. Loģiski, ka cilvēka centieniem jābūt sasniegt tikumu un izvairīties no netikumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Aristotelis ierosina stiprināt raksturu, ētiku.
Durvis, lai labāk izprastu atšķirību starp ētiku un morāli
Grieķijas filozofiem, īpaši Aristotelim, ētoss ir tieši saistīts ar mūsu esības veidu.
No otras puses, romiešu kultūrā morāles ideja nāk no morāles, kas nozīmē paražu. Tādā veidā ēoss ir mūsu raksturs, un morāle ir līdzāspastāvēšanas noteikumu kopums, kas regulē mūsu uzvedību. Sākot no ētikas idejas, tiek izveidots ētikas idejas pamats, tas ir, pārdomas par mūsu dzīves veidu.
Kamēr morālei ir normatīva dimensija un tā ir balstīta uz konkrētu noteikumu kopumu, ētika ir vērtējums vai pārdomas par morāles jautājumiem.
Etiķi, fazoni un logotipi
Grieķijas kultūrā individuālo ētiku var veidot ar disciplīnu, jo mēs nedzimstam ar ētiku, bet drīzāk to veidojam ar saviem ieradumiem. Tā vietā fatu ideja attiecas uz aizraušanos un emocijām. Savukārt termins logotipi attiecas uz saprāta un valodas ideju.
Aristotelim komunikācija ietver trīs elementus. Tādējādi mēs pārraidām idejas ar savu esības veidu, savukārt no individuālā patosa mēs izsakām emocijas, un to visu saprāts un valoda apzīmē.
Tāpat mākslas darbā mēs varam atrast ētiku, patosu un logotipu, tas ir, personību, emocijas un valodu.
Foto: Fotolia - Savvapanf