vispārējs

Neizmantošanas definīcija

Ar izlaidumu saprot jebkuru atturēšanos no darbības, kā arī nolaidību vai nolaidību, pildot pienākumu. Neizmantošana nozīmē, ka kāds aizbrauc vai izvairās kaut ko darīt ar beigām vai bez tā. Dažos gadījumos, runājot par jautājumiem, kas saistīti ar jurisprudenci vai ētiku, bezdarbību var saprast kā noziegumu un pārvērst tā izdarītāju (labprātīgi vai nē) par noziedznieku. Izlaidība vienmēr nozīmē negatīvu redzējumu par izturēšanās veidu.

Bezdarbības pamatā ir izvairīšanās no konkrētas darbības veikšanas. Šī izlaiduma situācija var rasties, kā jau tika teikts, labprātīgi vai netīši. Abu gadījumu piemēri var būt gadījumi, kad tiek izlaists personas ielūgums uz ceremoniju vai arī tiek izlaista kādas personas dzimšanas diena. Tomēr kopumā bezdarbības jēdziens ir vairāk saistīts ar piespiedu vai kļūdainu rīcību un nav īpaši pārdomāts.

Jebkurā gadījumā iespēja, ka bezdarbība tiek izdarīta bez ļaunas ticības un bezrūpības, dažos gadījumos joprojām var tikt sodīta ar sodu, ja tā ir saistīta ar bezdarbību, kas saistīta ar ētiskiem jautājumiem. Šajā nozīmē, ja persona izlaiž palīdzību citai bezpalīdzīgai personai vai ja persona izlaiž citas cilvēka neatliekamās vajadzības, viņa bezdarbību var saprast kā nolaidības vai nolaidības noziegumu. Vēl viens ļoti izplatīts šāda veida bezdarbības gadījums ir gadījums, kad persona cieš no kāda veida noziegumiem (laupīšana, uzbrukums) un citai personai nepalīdz vai neaizstāv to. Šajā konkrētajā gadījumā to, kurš izdara bezdarbību, var uzskatīt par nozieguma izdarītāja līdzdalībnieku, tāpēc par to jāsoda.

Neizmantošanas definīcija

Saistītie Raksti