Planimetrija ir tā topogrāfijas nozare, kas nodarbojas ar zemes virsmas attēlojumu plaknē . Tāpēc tas koncentrē savu pētījumu uz metožu un procedūru kopumu, kurām būs tendence panākt visu to interesanto attiecīgā reljefa detaļu attēlojumu mērogā uz līdzenas virsmas, izņemot reljefu un horizontālā projekcijā.

Tad planimetrija uz horizontālās plaknes projicē traversa elementus, piemēram, punktus, taisnas līnijas, diagonāles, izliekumus, virsmas, kontūras, ķermeņus utt., Neapsverot atšķirības augstumā.

Tikmēr horizontālo attālumu mērījumus var noteikt, izmantojot dažādus instrumentus un procedūras, un to izvēle būs atkarīga tikai no izvirzītajiem mērķiem, izmērāmiem garumiem, reljefa apstākļiem un pieejamajiem instrumentiem. .

Lielākoties horizontālos attālumus nosaka ar atsaucēm (kad plaknes ir pieejamas, koordinātas var nolasīt tieši, izmantojot koordinātu sistēmas), pa soļiem (attiecīgais attālums tiks zināms caur parastajiem cilvēka veiktajiem soļiem un skaitli no tām, kad ir nobraukts noteikts attālums), izmantojot mērlenti (citu metožu starpā mums būs nepieciešami papildu elementi, piemēram, likmes, svērtenes līnijas, stabi un līmeņrādis), ar tahometru .

Un no savas puses anatomiskā planimetrija ir anatomijā plaši izmantota metode, kas kalpo cilvēka ķermeņa izpētei no iedomātām līnijām, kas sākas noteiktās anatomiskās struktūrās un kuru precīzais mērķis ir sadalīt cilvēku plaknēs, lai noteiktu struktūras, vai, ja tas nenotiek, dažas patoloģijas.

Pamatplaknes šajā nozīmē ir: vidējā vai midagitālā plakne (tā ir vertikālā plakne, kas gareniski iet pa visu ķermeni un sadala to divās vienādās daļās), vidējā vai parasigatālā plakne (jebkura vertikālā plakne, kas ir paralēla vidusplaknei, un kas sadaliet ķermeni divās nevienādās zonās), frontālās vai koronālās plaknes (jebkura vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra vidusplaknei un kas ķermeni sadala priekšējā un aizmugurējā zonā), horizontālās plaknes (jebkura no plaknēm, kas ir perpendikulāra vidējai plaknei, un koronālas un tās sadala ķermeni divās zonās: vienā galvaskausa vai virsējā, otrā - pusdaļā vai zemākā) un šķērsplaknēs (tā būs plakne, kas ir perpendikulāra galvenajai gareniskajai asij).