Sociālās apziņas definīcija

Termins “sociālā apziņa” attiecas uz noteiktu indivīdu, grupu vai sociālo organizāciju spēju uztvert apkārtējās realitātes, kurām jāpievērš uzmanība, pārdomāt tās un dažos gadījumos rīkoties to pārveidošanas labā. Sociālās sirdsapziņas ideju mūsdienās ļoti izplata ievērojams iedzīvotāju grupu pieaugums zemāka līmeņa apstākļos (zemāka līmeņa pārstāvji, kas tiek pārstāvēti ekonomiskā, ideoloģiskā, etniskā un seksuālā līmenī), un arvien pieaugošā nepieciešamība pozitīvi rīkoties šo alternatīvo sociālo realitāšu modifikācija sev.

Apzināties kaut ko nozīmē iegūt pietiekamas zināšanas. Citiem vārdiem sakot, kad mūsu iemesls ļauj mums uzzināt realitāti, mēs sakām, ka esam apzināti.

No psiholoģijas viedokļa indivīda apziņa izsaka viņa racionālo noslieci izprast apkārtējo pasauli.

Sociālā apziņa

Kā indivīdi mēs apzināmies, kas notiek ap mums, un šī apziņas pakāpe ir tieši mūsu kā indivīdu sociālās apziņas būtība. No otras puses, pati sabiedrība veido autonomu vienību, un šajā ziņā sabiedrībai ir arī noteikta sociālā sirdsapziņa. Tādējādi, kad sabiedrībā tiek atzītas noteiktas problēmas, kas kaut kādā veidā ietekmē ikvienu, tiek radīta kolektīva sociālā apziņa.

Sociālā apziņa, kas ir cieši saistīta ar solidaritātes un apņemšanās idejām, ir pirmais solis ceļā uz brīvprātīgas un piespiedu diskriminācijas struktūru maiņu, kas tiek veikta noteiktām sabiedrības grupām sabiedrībā.

Tāpēc sociālā izpratne ir saistīta ar iespēju apzināties problēmas, kas raksturīgas sabiedrībai un kurām nepieciešams risinājums. Lai arī sociālās apziņas ideju parasti izmanto, lai atsauktos uz nepieciešamību rīkoties to cilvēku labā, kuri dzīvo nabadzības, marginalizācijas un atstumtības situācijās, to var izmantot arī, lai atsauktos uz to, cik svarīgi ir mainīt struktūras vai modeļus; uzvedība, kas ietekmē visu sabiedrību, piemēram, rūpes par vidi, satiksmes noteikumu ievērošana utt.

Sabiedrības apziņa marksismā

Marksistu filozofijā sociālās apziņas jēdziens ir galvenais. Tādējādi katrai sociālajai grupai ir noteikts apziņas līmenis. Darbiniekiem ir jābūt vai tiem jābūt klases apzinīgiem, lai atzītu sevi par kolektīvu. Ja viņi neatzīst sevi kā klasi, viņiem nav iespējams pārveidot savu realitāti.

Marksam darba ņēmēju ekspluatācija ir pamatelements, lai pamodinātu viņu kolektīvo apziņu. Tas nav teorētisks atspoguļojums, bet pirmais solis, lai mainītu realitāti un sociālo modeli.

Sabiedrības izpratne un līdzdalība

Personai var būt daudz informācijas par problēmām, kas ietekmē sabiedrību (bezdarbs, nabadzība, ekspluatācija utt.). Tomēr, lai mainītu realitāti, nepietiek ar to. Šī iemesla dēļ daži indivīdi nolemj aktīvi piedalīties projektā. Transformatīvas sociālās apziņas ieviešanai ir vairāki veidi, taču visi tie ietver aktīvu līdzdalību. Starp daudzajiem līdzdalības piemēriem mēs varētu izcelt sekojošo: finanšu ziedojumi, solidaritātes sadarbība, brīvprātīgo projekti ar NVO utt.

Sociālās sirdsapziņas ienaidnieki

Lielākā daļa cilvēku apgalvo, ka viņi sociāli apzinās netaisnības, kas notiek ap viņiem vai citās pasaules daļās. Tomēr šāda veida apstiprinājumi, ļoti iespējams, ir sevis maldināšanas forma vai vienkāršs labo nodomu paziņojums.

Sociālajai apziņai savā individuālajā vai kolektīvajā dimensijā ir virkne “spēcīgu ienaidnieku”: izteikta konkurētspēja, individuālisms, kultūras pārākums, globalizācija, neatbildīgs enerģijas patēriņš utt.

Ir daudzi veidi, kā sociālā apziņa var parādīties individuālā vai sociālā grupā.

Lai gan teorētiķi apgalvo, ka sociālās apziņas klātbūtni ir ieteicams nodrošināt jau no bērnības (lai tā vienmēr atrastos cilvēkā, kurai neformālās un formālās izglītības sistēmas ir būtiskas), informētība sociālais var arī pamodināties cilvēkos un laika gaitā to var iegūt un / vai paplašināt atbilstoši katras sociālās grupas pašreizējām vajadzībām. Tādējādi, kaut arī noteikta vecuma cilvēki nav izglītoti sociālās izpratnes apguvē par dažādām tēmām, dažāda veida reklāmas kampaņas var kalpot, lai radītu telpas pārdomām par tās nozīmīgumu konkrētos brīžos, kad pastāv kopiena.

Saistītie Raksti