Vienības definīcija

Vienotības jēdziens ir abstrakts jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu visu, kas pasaulē atrodams vienveidīgi, vienoti un līdzīgi. Vienotības ideja nāk tieši no termina viens, tas ir, viena lieta, viens elements. Tā, piemēram, matērijas vienotība pastāv, kad dažādas daļas apvienojas, lai kļūtu par kaut ko pārāku vai sarežģītāku, kas tās aptver. Zinātniskā izteiksmē vienotība pārstāv kārtību, bet sociālajā nozīmē vienotību bieži var saprast kā kaut ko negatīvu, ja uzskata, ka vienotība nozīmē atšķirīgā vai atšķirīgā atcelšanu.

Kad mēs runājam zinātniski, bioloģiski, ķīmiski, fizikāli utt., Vienotība atspoguļo elementu savienojumu, kas dažādos apstākļos notiek dabiski vai mākslīgi. Tā, piemēram, ja vienā un tajā pašā dzīvnieku sugā sastopami vairāki īpatņi (putnu ganāmpulks), tie kļūst par kaut ko sarežģītāku, vienību, jo visi kopā darbojas un pārvietojas. Vienība, ko mākslīgi panāk cilvēks, piemēram, var būt, ja ēdiena šķīvja pagatavošanai tiek izmantotas vairākas sastāvdaļas; katrs elements atšķiras no pārējiem, bet visi kopā kļūst par vienu vienību, par kaut ko jaunu.

Sociālo parādību gadījumā vienotības idejai ir divi aspekti - viens pozitīvs, otrs - negatīvs. Tāpat kā zinātnē vienotība var pārstāvēt pozitīvu parādību, kad tā pārstāv kārtību un kopīgu darbu, piemēram, kad visi cilvēki uzņēmumā vai ģimenē rīkojas sakārtoti un droši, veidojot vienību un izpildot katru no viņi viņu lomu. Sociālā vienotība ir saistīta ar ideju mūs visus apvienot, neskatoties uz atšķirībām kopīga mērķa sasniegšanai, piemēram, mieram.

Tomēr vienotība var būt arī negatīva, ja dažās valdības formās, režīmos vai sociālajā un kultūras koncepcijā atšķirīgais vai atšķirīgais tiek saprasts kā kaut kas slikts vai bīstams, kas jālikvidē. Tas mēdz izzust atšķirības, kas padara mūs par tādiem, kādi mēs esam, un kas mūs papildina vienveidībā, kurā neviens no mums neizceļas ar savām īpašībām, sasniegumiem, īpašībām utt.

Saistītie Raksti