Ekoloģiskā attīstība, kas pazīstama arī kā ilgtspējīga attīstība, ir jēdziens, kas pirmo reizi tika formalizēts dokumentā, kas pazīstams kā Brundtland ziņojums, kas bija Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules vides un attīstības komisijas darba rezultāts.

Ekoattīstības konteksts ir sadalīts trīs galvenajās daļās: vides, ekonomiskajā un sociālajā . Tikmēr galvenais viņa ierosinātais jautājums ir tāds, ka ir jāapmierina tādas pamatvajadzības kā apģērbs, pārtika, darbs un mājoklis, jo neizbēgami nabadzība pasaulē izraisīs tikai dažāda veida, arī ekoloģiskas, katastrofas. No otras puses, labklājību un sociālo attīstību stingri ierobežo tehnoloģiskais līmenis, tāpēc uzlabojumi, ko var veikt šajā tehnoloģiskajā līmenī, atspoguļosies ritma atjaunošanā vidē.

Tāpēc “Ecodesarrollo” priekšā esošā par excellence uzdevums būs definēt projektus un kaut kādā veidā saskaņot trīs iepriekšminētos aspektus : vide (uzņēmuma darbības savietojamība ar ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vairāk kontrolēt) ka nekas nerodas atkritumu rašanās un izmešu apjomā), ekonomiskās (finanšu operācijas) un sociālās (uzņēmuma darbības sociālās sekas no darba ņēmēju puses, caur piegādātājiem un pat klientiem).

Starp nosacījumiem, kas jāizpilda, lai garantētu ekoloģisko attīstību, ir: neizmanto atjaunojamos resursus ar ātrumu, kas pārsniedz to ražošanu, nevienu piesārņojošu vielu nevar ražot ar ātrumu, kas pārsniedz pārstrādi, un nevienam neatjaunojamam resursam nevajadzētu jāizmanto ātrāk nekā nepieciešams, lai tos aizstātu ar atjaunojamiem resursiem, ko izmanto ilgtspējīgā veidā.

Ekoloģiskās attīstības iemesls ir atrodams gan tāpēc, ka ierobežoti dabas resursi, piemēram, barības vielas augsnē, dzeramais ūdens, cita starpā, ir ticami beigušies, gan arī tas, ka pieaugoša saimnieciskā darbība, bez turpmākām bažām ka ekonomiskā rentabilitāte rada nopietnas neatgriezeniskas vides problēmas.