Darbības vārdi, kurus mēs izmantojam rakstiskā vai mutiskā saziņā, var tikt izmantoti vienskaitlī vai daudzskaitlī. Spāņu valodā ir trīs cilvēki vienskaitlī un trīs daudzskaitlī. Tādā veidā gramatiskās personas vienskaitlī ir es, tu, viņš vai viņa un mēs, tu, viņi vai viņi daudzskaitlī. Tāpēc gramatiskās personas atpazīst ar personvārdu palīdzību.

Pirmais cilvēks ir tas, kurš runā vai rīkojas. Tādējādi, ja es saku “es runāju”, “mēs dziedam”, es runāju par pirmās personas vienskaitli un pirmās personas daudzskaitli. Otrajā personā norāde tiek izdarīta uz indivīdu, kas nav sevī, kas var būt viena vai vairākas personas, piemēram, "tu dejo" vai "tu strādā". Trešajā personā vietniekvārds, ko viņš vai viņa lieto vienskaitlī, un viņi daudzskaitlī, piemēram, "viņi zīmē" vai "viņam ir jautri".

Darbības vārdu nepersoniskas formas

Ir darbības vārdi, kas nav saistīti ar gramatisko personu un ir darbības vārda nepersoniskās formas, kas ir infinitīvs, gerund un lietvārds. Infinitīvam spāņu valodā ir trīs iespējami galotnes ar, in, er vai ir, piemēram, darbības vārds mīlēt, darbības vārds celt vai darbības vārds atstāt. Gerund iekļauj beigu došanos vai došanos kā mīlošu, aizejošu vai aizejošu.

Dalības vārdi beidzas ar nepamatotu vai aizgājuši, kā mīlēti vai aizgājuši, bet jāņem vērā, ka daži līdzdalības veidi ir neregulāri, piemēram, likti vai redzēti. Šīs trīs formas sauc par nepersonālām, jo ​​tām nav personisko vietniekvārdu.

Pirmās un trešās personas izmantošana literārajos tekstos

Rakstot pirmajā personā, stāstītājs kaut ko stāsta no sava personīgā viedokļa. Tātad, ja es saku: "Es redzēju, kā zaglis iznāk no iestādes, un es nevarēju palīdzēt, bet tikai skatījos uz viņa seju", es atceros faktu, kas ar mani ir noticis, un es rakstu to pirmajā personā, jo esmu liecinieks kaut kam, kas noticis. Stāstītājs pirmajā personā apraksta realitāti no pirmās personas vienskaitļa vai manis vai no pirmās personas daudzskaitļa vai mums.

Rakstot trešajā personā, stāstītājs kļūst visaptverošs, tas ir, viņš zina visu lietas realitāti

Visaptverošs stāstītājs teiktu, ka "jauns vīrietis gāja pa kāpnēm un pēkšņi viņš paslīdēja un nokrita". Trešās personas stāstītājs apraksta kaut ko no viņa / viņas vienskaitlī vai arī viņi vai viņi daudzskaitlī.

Jāatzīmē, ka visaptverošā stāstītāja figūra pat zina viņu raksturoto jūtas. Trešās personas stāstījumam var pieiet arī no objektīva stāstītāja viedokļa, tas ir, tā, kurš objektīvi novēro to, ko redz no stāsta, bet nezina, ko domā vai jūt viņa aprakstītie varoņi.

Fotoattēli: Fotolia - aletia2011 / kurapatka