Juridiskā pienākuma definīcija
Neatkarīgi no juridiskā konteksta, terminam jāattiecas uz visu, kas tiek uzskatīts par pienākumu. Daudzos gadījumos pienākumi nav saistīti ar personīgajām vēlmēm, bet gan ar to, kas tiek uzskatīts par atbilstošu un ērtu. Juridiskā pienākuma idejai ir divas dimensijas: viena ir saistīta ar likumu, otra - ar filozofiju.
Tiesību normu struktūras pamatelements
Šis jēdziens ir atspoguļots katrā no izveidotajām normām. Tādējādi īpašam aizliegumam ir juridiskā pienākuma ideja.
Personu uzvedībai likuma ietvaros jābūt pakļautai juridiskam pienākumam. Šajā ziņā noteikumiem ir objektīvs raksturs, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses.
Lai kādai normai vai noteikumam būtu juridiska vērtība, ir jāiekļauj kāda veida juridiskā piespiešana
Citiem vārdiem sakot, pastāv juridisks pienākums, ja vien noteikuma pārkāpumu papildina kāda veida piespiešana vai sodīšana.
Ja indivīds izdara prettiesisku vai likumam pretēju darbību, viņš rīkojas pretēji likumīgam pienākumam. Pieņemsim, ka cilvēks nepilda īres līgumu, jo viņš īpašniekam nemaksā ikmēneša maksājumu. Šajā gadījumā juridiskais pienākums attiecas uz pienākumu personai ievērot līgumā noteikto.
Likuma ievērošana no Kantian viedokļa
Tiesību normu ievērošanai ir noteikta morāla jēga. Apgaismības filozofs Inmanuels Kants paziņoja, ka juridisks pienākums ir nepieciešamība ievērot noteiktu darbību, jo tiek ievēroti likumi.
Citiem vārdiem sakot, mums nevajadzētu ievērot tiesību normu tāpēc, ka mēs tam piekrītam, bet gan tāpēc, ka mums ir morāla saprāts, kas liek mums ievērot likumus kopumā.
Kantam juridiskais pienākums un likuma ievērošana ir cieši saistīti jēdzieni. Jāpatur prātā, ka Kantian domās morāli iedvesmo personīgā pašpārliecinātība, tas ir, indivīda autonomija.
Līdz ar to likuma ievērošanai nevajadzētu būt balstītai uz bailēm no iespējamā soda, bet gan uz morālu pienākumu. Kad morālais pienākums tiek pārcelts uz tiesību jomu, tas kļūst par juridisku pienākumu.
Foto: Fotolia - muuraa
