Grieķu valodā klepto nozīmē laupīšanu, un Kratija nozīmē valdības formu. Tāpēc kleptokrātijas jēdziens pauž, ka tautas valdības pamatā ir zādzības. Citiem vārdiem sakot, tie, kas vada iestādes, ir veltīti personīgajai bagātināšanai un dažādajām politiskās korupcijas formām.

Kleptokrātija tiek atklāta daudzos veidos: finanšu skandāli, kas saistīti ar valsti, politiskie pārstāvji, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai izvairīšanos no kapitāla, dažādi patronāžas veidi un ilgstošas ​​nelegālas procedūras, kas ir cieši saistītas ar šo darbību. politika.

Neatkarīgi no izmantotajiem korupcijas mehānismiem plašai sabiedrības daļai ir uzskats, ka viņu nācijas valdība lielākā vai mazākā mērā ir korumpēta.

Kleptokrātija ir slimība, kas ietekmē politisko aktivitāti un visu sabiedrību

Politikas īstenošana atspoguļo divas iespējamās personiskās pieejas: tos, kuri to veltīs kalpošanai pilsoņiem, vai tos, kuri izmanto politiku, lai aizstāvētu savas personīgās intereses.

Zagļu valdība var būt daļa no kapitālisma vai komunistiskā režīma, demokrātiskas vai diktatoriskas sistēmas, labējās vai kreisās valdības, bagātas vai nabadzīgas valsts. Personiskās bagātināšanas meklējumi, izmantojot politisko darbību, ir atkarīgi no indivīdu un visas sabiedrības ētiskajām vērtībām.

Ja cilvēks ir pārliecināts, ka viņa valsti pārvalda korumpēti un zagļi, šai idejai var būt visāda veida sekas (nepiedalīties vēlēšanās, neuzticēties kādai partijai vai politiskai kustībai vai domāt, ka, ja politiķi zog, tas ir saprātīgi, ka cilvēks zog arī pēc iespējas labāk).

Politikas deģenerācija ir jautājums, kuru pirms 2500 gadiem pievērsa tādi filozofi kā Platons vai Aristotelis

Platons uzskatīja, ka demokrātija ir nepilnīga un nevēlama pārvaldes sistēma, jo tā rada sociālas nekārtības un netaisnību, jo nespēj valdīt nevis spējīgākie, bet tie, kas zina, kā manipulēt ar masām. Viens no demokrātijas ļaunumiem ir tieši kleptokrātija.

Pēc Aristoteļa domām, demokrātija ir valdības sistēma ar noteiktām saistītām briesmām:

1) ka pūļi uzspiež savu gribu, izmantojot vardarbību,

2) kolektīvā griba ir manipulējama ar demagoģijas palīdzību;

3) populistiski demokrātiski režīmi var izraisīt despotisku valdību, kas galu galā atbalsta kleptokrātiju.

Fotoattēli: Fotolia - PrettyVectors / Piumadaquila