Ainavas definīcija

Vārds ainava galvenokārt tiek izmantots, lai aprakstītu visu, kas horizontā veido redzamu elementu kopu. Parasti ainavas jēdziens ir saistīts ar dabas elementu klātbūtni (un tas tā ir tāpēc, ka termina etimoloģija vedina uz zemes ideju), bet ainava neapšaubāmi var būt pilsētas, pilsētas centra attēls vai ļoti dažādas telpas, kurās daba ne vienmēr dominē. Ainava nav tikai attēls, bet drīzāk tas ir līdzeklis, kurā attīstās bezgalīgas parādības, kas mums kā novērotājiem ļauj iegūt šo redzējumu. Šajā nozīmē katra ainava ir unikāla un neatkārtojama.

Ainavas jēdziens vienmēr nozīmē divu daļu esamību: to, kas tiek novērots (pati ainava), un to, kas novēro un atgriežas šajā attēlā kaut ko esošu. Ainava var būt ļoti daudzveidīga atkarībā no bezgalīga elementu skaita vai situācijām, piemēram, gada laika, kurā tā tiek novērota, elementiem, kas to veido, vai varbūt pat no tā, kurš novēro apkārtni, konkrētā atrašanās vietas, no skatu punkta, kas tas neapšaubāmi ir subjektīvs, un tas var dot tai pašai vietai pilnīgi unikālu un atšķirīgu nozīmi.

Ainava ir cieši saistīta arī ar attēlojuma ideju, nevis tikai ar novērošanu. Šajā ziņā ainavas mākslinieciskais attēlojums (vai ainavu veidošana) ir viens no visvienkāršākajiem un interesantākajiem mākslas veidiem, īpaši izplatīts plastiskajā mākslā. Tik daudz, ka katrs autors ļoti īpašā un īpašā veidā var attēlot ainavu, kuru cits autors attēloja pavisam savādāk.

Šeit ir svarīgi norādīt, ka ainavu nekad nedrīkst izprast kā statisku realitāti (ideju, ko var radīt no ainavas grafiska attēlojuma), bet gan kā realitāti, kas pastāvīgi mainās un attīstās. Tas notiek ne tikai ārējo spēku (piemēram, cilvēka darbības), bet arī to veidojošo elementu iekšējo spēku dēļ.

Saistītie Raksti