Grafiskā dizaina definīcija
Grafisko dizainu sauc arī par "vizuālo komunikāciju", un tas tā ir tāpēc, ka tas ietver intīmas attiecības ar komunikāciju kā teorētisko zinātni un grafisko disciplīnu.
Grafiskais dizains tiek saprasts kā vizuālo ziņojumu izstrādes un izpildes prakse, kas ietver informatīvos, stilistiskos, identitātes, pārliecināšanas, tehnoloģiskos, produktīvos un novatoriskos aspektus.
Sākot no kopīgas teorētiskās bāzes, grafisko dizainu var atrast dažādās jomās. Piemēram, ir reklāmas dizains (kas ietver grafiskas un audiovizuālas reklāmas izveidi produktu pārdošanai), redakcionāls dizains (žurnāliem un grafiskām publikācijām, piemēram, grāmatām), korporatīvās identitātes dizains (identitātes izveidošana izmantojot zīmola vai uzņēmuma tēlu, piemēram, izveidojot izologotipu), multimediju un tīmekļa dizains (vai dizains caur datoriem un internetu), iepakojuma dizains (konteineru gabalu izveidošana komerciāliem produktiem ), tipogrāfiskais dizains (saistīts ar rakstīšanu), norādes un norādes (iekšējo un ārējo telpu dizains, kam nepieciešami paziņojumi vai informatīvas zīmes) un citi.
Grafiskā dizaina vēsturi ir grūti noteikt, jo par dizainu var runāt vienmēr, kad pastāv dažāda veida grafiskas izpausmes. Tomēr daži teorētiķi saprot - lai pastāvētu grafiskais dizains, tam savukārt ir jābūt noteiktam rūpnieciskā modeļa pielietojumam, kas reaģē uz produktīvu, informatīvu, simbolisku vajadzību utt. Daži uzskata, ka šī prakse ir radusies ar alu gleznojumiem, kas izveidoti paleolītā, un citi uzskata, ka tā sākās ar rakstiskās valodas dzimšanu. Grafiskā dizaina interpretācija modernitātē daudziem ir saistīta ar starpkaru periodu 20. gadsimtā.
Grafiskā dizaina izstrādājumi ir arī dažādi, un starp tiem mēs varam pieskaitīt etiķetes (drošības, iesaiņojuma, piekārtus, dekoratīvus, identificējošus), iesaiņojumu (stingru, elastīgu, plastmasu, stiklu vai alumīniju), redakcionālo (plakāti, skrejlapas vai brošūras, grāmatas, avīzes, žurnāli, katalogi), norādes (satiksmes un bīstamības zīmes, transports un sabiedriskās un privātās telpas), norādes (informatīvās vai reklāmas), korporatīvās (zīmoli, logotipi, kancelejas preces, aksesuāri un apģērbs), brošūras ( diftiķi, triptihi, reklāma, tūrisms, izglītojošie), tipogrāfiski (serif vai sans serif fontos, gotikā, fantāzijā, formālā vai neformālā, izglītojošā vai atpūtas jomā), instrumenti (tehnoloģiskās ierīces un ierīces), infografika (informācijas organizēšana ar grafiku kartēm, veidlapām un citām).
Savukārt mūsdienu grafiskais dizains savu produktu izpildei izmanto dažādu datoru programmatūru. Pazīstamākie ir Adobe Photoshop un Illustrator, kā arī Indiesign un Dreamweaver, Corel Draw, QuarkXPress un daudzas citas. Šīs programmas ļauj izveidot un modificēt attēlus virtuālā formā, kurus pēc tam var izmantot drukāšanai vai multividei.
