Intrigas jēdzienu var analizēt no vairākiem aspektiem. No vienas puses, tā ir stratēģija, lai sasniegtu kādu mērķi. Tajā pašā laikā tas izraisa kaut ko lielu zinātkāri. Visbeidzot, ir literārā un kinematogrāfiskā pieeja, kas saistīta ar šo ideju.

Intrigas un mahinācijas

Ja viens vai vairāki cilvēki organizē slepenu plānu, lai iegūtu kādu labumu, viņi veic intrigu. Parasti šai darbībai ir dažas pazīmes: plāns, kas balstās uz viltību un atjautību, noslēpumainības un slēpšanās deva, lai citiem mērķis nebūtu sasniedzams, un zināma manipulācijas spēja.

Kāds piedalās intrigā, kad nevēlas, lai viņu patiesie nodomi būtu zināmi. Šāda veida stratēģijas ir diezgan izplatītas, īpaši politiskajā un ekonomiskajā jomā.

Kad mums ir kaut kas ļoti ziņkārīgs

Iedomāsimies, ka mēs vēlamies iegūt vairāk informācijas par cilvēku, jo viņu rīcība mums ir aizdomīga un dīvaina. Šajā kontekstā mēs sacīsim, ka esam ieintriģēti. Tas pats var notikt, ja kāds stāsta kādu noslēpumu aizsegtu epizodi.

Daži noslēpumi vai dīvainas parādības ir tik neizskaidrojamas, ka tām neizbēgami ir pievilcīga ietekme. Kad tas notiek, mēs sakām, ka esam ieintriģēti. Daži piemēri šajā sakarā ir piramīdu celtniecības noslēpums, citplanētiešu pasaule vai Bermudu trijstūra mīkla.

Sazvērestības un sazvērestības ir apstākļi, kuros intriga ir raksturīgākais elements.

Daiļliteratūrā

Detektīvu žanrā, nozieguma romānā un noslēpumainākās filmās intrigai ir galvenā loma. Sižetā tiek pateikts kaut kas puse, un ir sava veida mīkla, kuru lasītājam vai skatītājam ir jāmēģina atrisināt.

Intrigu ideja ir līdzīga citai, pagaidu. Gan literatūrā, gan kinematogrāfā par intrigu žanru tiek runāts, atsaucoties uz visiem tiem darbiem, kuru pamatā ir noslēpums, mīkla un slēpti noslēpumi.

Daiļliteratūras jomā intrigu ideju var izteikt daudzos veidos: ar personāžiem, kas slēpj noslēpumu vai noslēpumu, izmantojot acīmredzami neizskaidrojamas situācijas, ar draudīgu uzstādījumu vai visa veida šaubu rašanos, kuras ir jāatrisina.

Foto: Fotolia magnēts