Koordinēta lūgšanu definīcija
Starp saliktiem teikumiem ir trīs veidi: koordinēti, pakārtoti un blakus.
Saskaņotie teikumi ir tādi, ka to veidojošajām daļām ir vienāds sintaktiskais līmenis. Citiem vārdiem sakot, katrs apgalvojums ir neatkarīgs un nav atkarīgs no otra. Tādā veidā katram ierosinājumam vai teikuma daļai ir jēga atsevišķi. Šis apstāklis neattiecas uz saskaņotiem teikumiem, un tas nenotiek subordinētu vai pretstatītu teikumu gadījumā, kad pastāv saistība ar atkarību no teikumiem, kas ir teikuma daļa.
Visos saskaņotajos teikumos ir daži savienības elementi, pazīstami arī kā saites. Pazīstamākās daļiņas vai savienojošās saites ir: un, vai, un, un, bet, kaut arī tomēr vairāk, utt.
Koordinētas lūgšanu nodarbības
Atkarībā no saiknes veida, kas tos savieno, vai to nozīmes, šos teikumus var iedalīt šādi: kopulējošais, disjunktīvais, pretstatiskais, izplatīšanas un skaidrojošais.
- Kopulējošie teikumi ir tie, kas pozitīvā vai negatīvā nozīmē izsaka divu daļu summu vai savienību. Ja mēs sakām: “Mans draugs ir garš un mana brāļameita ir gara”, tā būtu pozitīva savienība. Tieši pretēji: “Ne mans draugs dzied, ne mana tante dejo” būtu savienības piemērs negatīvā nozīmē.
- Pretrunīgi teikumi ir tie, kas izsaka opozīciju to izteikumu nozīmē, kuri tos veido, un to raksturīgā saikne ir. Ieliksim divus vienkāršus piemērus: "Viņam patīk braukt ar velosipēdu, bet viņš to nevar bieži darīt", "Es gribu viņam uzrakstīt, bet es nevaru izlemt" (šajā gadījumā sakari ir vairāk kultivēta forma nekā bet).
- Sadalošie teikumi sniedz pārmaiņus bez opozīcijas (“Daži nāk, citi aiziet” vai “Labi dodieties ar mani, labi neejiet, jums būs lieliski pavadīts laiks”).
- Paskaidrojoši teikumi ir tie, kuros viens piedāvājums izskaidro otra jēgu. Ja mēs sakām: "Viņš piecēlās vēlu, tas ir, viņš necēlās agri", ir teikuma daļa, kas kalpo kā citas teikuma struktūras skaidrojums.