Filozofija ir viena no vissvarīgākajām zinātnēm, kas parāda pirmās gudrības kā pārdomu līdzekļa nozīmi no dažādiem skatu punktiem. Ir dažādas filozofijas nozares, kurām ir savs priekšmets. Filozofija atspoguļo arī cilvēka izturēšanos, konkrēti, rīcību.

Tādā gadījumā ētika vai morālā filozofija kļūst par gaismu, kas ļauj mums nošķirt to, kas ir pareizi un kas nav no ētikas viedokļa. Vērtības, kas nav integrētas konkrētas reliģijas kontekstā, bet gan dabisko likumu kontekstā, kas nosaka to, kas cilvēkiem ir ērts atbilstoši viņu cieņai un dabai.

Morāle sākas no brīvības

Morālei ir arī pamats cilvēka brīvībā, no kuras cilvēks var veikt labas darbības, bet tai ir arī brīvība rīkoties negodīgi. Morālas pārdomas palīdz cilvēkiem apzināties savu atbildību, rīkojoties, lai izaugtu par cilvēku, vienmēr skaidri paužot patiesības un labuma principu.

Koncepcija, kas pauž labāko no cilvēka puses

Filozofija kā morāla refleksija ir ļoti svarīga, jo taisnība darbībā palīdz cilvēkam pilnveidoties un sasniegt labu dzīvi, kā teiktu Aristotelis. Bet turklāt morāles filozofija parāda arī atbildību, kas cilvēkam ir jāsniedz, lai dotu cerību sabiedrībai, kurā viņš dzīvo, jo ar individuālām darbībām tiek ietekmēts arī kopējais labums.

Kopīgā labuma meklēšana

No šī viedokļa morāles filozofija tiecas uz sabiedrības kopējo labumu, jo grupas labums arī veicina indivīda labklājību.

Šīs ētiskās pārdomas palīdz dot ieguldījumu sabiedrības sakārtošanā. Šīs morāles filozofijas pamatprincipi ir cilvēka uzvedības principi. Šie ētiskie standarti ciena cilvēku ar tādām vērtībām kā sevis pilnveidošana, sevis mīlestība un cieņa pret otru, pienākuma princips un laimes meklēšana. Būtisks morāles princips ir atcerēties, ka beigas ne vienmēr attaisno līdzekļus.