Parasto likumu definīcija

Lielākās daļas valstu tiesību sistēmā ir dažādi likumu veidi. Tā sauktais parastais likums ir tāds, kurā tā apstiprināšanai nav īpašu procedūru.

Tiek uzskatīts, ka tā ir juridiska ranga norma, kurai nepieciešama vienkārša procedūra tā galīgai izsludināšanai. Virs parastajiem likumiem ir vispārēja rakstura likumi, tas ir, organiski likumi.

Vispārējā likuma sagatavošanas procedūra

Parasta likuma apstiprināšanai ir dažādi posmi: iniciatīva, diskusija, sankcija un, visbeidzot, pieņemšana.

Priekšlikums parastajam likumam parasti sākas likumdošanas varas, tas ir, tautas pārstāvju grupas, namos. No otras puses, nācijas prezidentam parasti ir vara ierosināt šādus likumus. Dažos gadījumos augstākajām tiesām vai tautas iniciatīvai ir arī iespēja reklamēt šāda veida tiesību normas.

Kad parastais likumprojekts ir izstrādāts, tas ir jādebatē pa rakstiem pa nacionālās parlamenta locekļiem ar specializētas komisijas starpniecību.

Kad parastā likuma saturs jau ir saskaņots, tas ir jāsoda, tas ir, tas jāapstiprina tautas suverenitātes pārstāvjiem.

Visbeidzot, parastais likums ir jāizsludina oficiālajā valsts biļetenā, lai to varētu ievērot. Šādā pieņemšanā ir ietverts nācijas augstākās varas paraksts.

Atšķirības starp dabiskajiem un parastiem likumiem

Likumus pieņem valstu parlamenti. Organiskie likumi ir tie, kas attiecas uz pamattiesībām un sabiedrības brīvībām, un parasti ir iekļauti nācijas konstitucionālajā tekstā. Lai likumdošanas akti tiktu apstiprināti, parasti ir nepieciešams absolūtais pārstāvju palātu vairākums. Tā vietā parastie likumi ir tie, kurus var apstiprināt ar vienkāršu balsu vairākumu, piemēram, budžeta likumi, nodokļu likumi vai tie, kas saistīti ar kriminālvajāšanu.

Parastais likums nevar mainīt organiskā likuma saturu, jo starp abiem pastāv hierarhijas princips. No otras puses, katrs parastais likums izstrādā saturu, kas jau ir noteikts organiskajā likumā.

Rezumējot, organiskie likumi ir strukturāli tiesiskajā regulējumā, un parastie likumi ir izstrādāti, lai risinātu īpašas situācijas, kas neietekmē valsts pamatus.

Foto: Fotolia - Valerii Zan

Saistītie Raksti