Vārdam vai izteicienam ir pejoratīva nozīme, ja to izmanto citas personas, grupas vai ideju kritizēšanai, nicināšanai vai izsmiešanai. Pejoratīvais vārds nāk no latīņu peiorare, kas nozīmē pasliktināties.

Nodoms komunikācijā

Kad mēs sazināmies, mums ir diezgan bieži izteikt savas vēlmes, piederību un fobijas. Tas, kas ir nepatīkams, mēs izsakāmies ar kādu izņēmuma terminu, tas ir, pejoratively. Vārds vai izteiciens iegūst pejoratīvu nozīmi, ja to lieto aizvainojoši vai aizvainojoši. Tādējādi vārds ebrejs principā norāda, ka kāds atzīst kādu reliģiju, bet jēdziens ebrejs vēsturiski ir izmantots kā apvainojums.

Vārda uzskatīšana par pejoratīvu ir atkarīga no runātāja nodoma, kultūras konteksta un saziņas izmantotā signāla. Dažos gadījumos aizvainojošu terminu var pateikt draudzīgi, kā tas notiek ar dažiem Andalūzijas izteicieniem.

Pejoratīvo jēdzienu piemēri Spānijas kultūrā

Tas, vai vārds vai izteiciens ir pejoratīvs, ir atkarīgs no katras valsts vai kopienas kultūras tradīcijām. Ja divi melni draugi sveicina viens otru un viens saka otram “melns”, apvainojums nav noticis, bet var būt, ja melnādaino uzrunā kāds balts cilvēks. Ir daudz terminu ar pejoratīvu pieskaņu. Tādējādi Basku zemē vārds maketo tiek izmantots, lai apzīmētu tos, kuri nav baski, un tas pats notiek Katalonijā ar vārdu charnego vai Kanāriju salās ar terminu godo. Deviņpadsmitajā gadsimtā Spānijā franču politiskās tradīcijas atbalstītāji saņēma vārdu Frenchified, skaidri izteikts pejorative nosaukums.

Čigāns ir kāds, kurš pieder pie čigānu etniskās grupas, taču praksē šis termins tiek izmantots kā apvainojums, kas nozīmē, ka tas ir kāds, kurš iesaistās kādā kriminālā vai aizdomīgā darbībā.

Ziņkārīgs gadījums ir tas, kas notiek ar terminu “ierēdnis”, kurš principā ir kāds, kurš strādā valsts pārvaldē, bet kurš Spānijas kultūrā bieži tiek izmantots nicinoši pret šo grupu. Spānija ir valsts, kuru ļoti apmeklē tūristi, kurus populārajā valodā sauc par "guiris", kas ir tikpat nicinošs nosaukums.

No uzslavas līdz apvainojumam

Vārda pejoratīvā konotācija var attīstīties, un šajā ziņā jāatceras, ka vārdam “fašists” vai “spāņu valoda” bija vērtējama konotācija pirms gadu desmitiem, un šodien tos var izmantot kā apvainojumu. Kaut kas ļoti līdzīgs notiek ar saucienu “Dzīvojiet Spānijā!”, Kas daudzus gadus norādīja uz nacionālā lepnuma un patriotisma izpausmi un ko plašās iedzīvotāju grupas patlaban interpretē ļoti negatīvi.

Fotoattēli: iStock - Diāna Hirša / Izabela Habur