Priekšpilsētas definīcija
Jēdziens “priekšpilsēta” neapšaubāmi ir ļoti sarežģīts un raksturīgs modernizētām un industrializētām sabiedrībām. Tas ir sarežģīts, jo daudzviet telpa, ko sauc par priekšpilsētu, var būt ļoti ērta, droša un gandrīz ideāli piemērota ģimenes dzīvei, ar mazāku stresu vai satiksmi, savukārt citās telpās priekšpilsēta var būt ļoti blīvi apdzīvota vieta, kurā apstākļi Nav minimālā paredzamā dzīves ilguma, pastāv nedrošība, zādzības, narkotiku tirdzniecība un lielās ciešanas.
Priekšpilsētas fenomens ir ļoti raksturīgs izmaiņām, ko rada noteiktu sabiedrību industrializācija un dažu pilsētu milzīgais pieaugums. Kamēr pirms rūpnieciskās revolūcijas astoņpadsmitajā gadsimtā bija skaidra atšķirība starp pilsētas un lauku telpu, līdz ar to pilsētas sāka augt un progresēt virs telpām, kuras parasti bija lauku. Pieaugot pilsētām, iedzīvotājiem kļuva sarežģītāk atrast labāku dzīves kvalitāti, jo tas bija milzīgs iedzīvotāju skaita pieaugums daudz mazākā telpā. Tādējādi priekšpilsētu rašanās ap katru pilsētu bija saistīta ar daudzu cilvēku meklēšanu drošākai un klusākai telpai. Bīstamo priekšpilsētu gadījumā tās ir vistrūcīgākās sociālās grupas, kurām nav citas iespējas kā tuvināties pilsētai, bet saglabāt savu dzīves vietu ārpus tās.
Priekšpilsētām var būt tādi paši pakalpojumi kā pilsētniekiem. Šajā ziņā tipiski Amerikas priekšpilsētas iedzīvotāji, kuru māju rindas ir savstarpēji vienādas, ar klusām ielām un drošām telpām, ir sapnis ikvienam, kurš vēlas dzīvot netālu no pilsētas, bet neciešot no visām tās neveiksmēm. Tajā pašā laikā mūsdienās ir ievērojami pieaudzis tā saukto “valstu” jeb privāto telpu, kurās tās iedzīvotājiem ir saskarsme ar dabu un mierīgāku dzīvesveidu, nezaudējot uzmanību no pilsētas ērtībām.
