Psihomotricitātes definīcija

Par šī uzdevuma izpildi atbildīgais speciālists tiek norīkots ar terminu psihomotricists, un pēc tam, pateicoties resursiem, kas iegūti no viņa iepriekšējā un atbilstošā priekšmeta pētījuma, viņš pētīs un mērīs priekšmetus attiecībā uz iepriekšminētajām tēmām. Tikmēr var būt, ka viņš nodarbojas ar absolūti veseliem cilvēkiem vai ar tiem, kuri cieš no tāda veida traucējumiem kā mobilitāte, abos gadījumos attiecīgi strādājot gan ar izglītības, gan pārkvalifikācijas, gan terapeitisko līmeni.

Tas, kas galvenokārt virza psihomotricitāti, ir stingra pārliecība, ka psihomotoriskos traucējumus var būt izraisījusi kāda emocionāla, attiecību vai komunikācijas problēma, kuru persona, kas no tām cieš, ir pieredzējusi vidē, kurā darbojas.

Psihomotricitāte darbā, ko tā veic īpaši ar bērniem, tiks meklēta ar spēļu palīdzību, lai palīdzētu viņiem efektīvākajā kognitīvajā un motoriskajā attīstībā. Šim nolūkam būs nepieciešama speciāli ieslēgta un kondicionēta vieta šādiem efektiem, ko sauc par psihomotorisko nodarbību, kurā bērns var būt viens un tas pats, bez īpaša piesardzības, lai izvairītos no iznīcināšanas, kā tas var notikt viņu mājās un pēc tam, attīstot brīva spēle vienatnē vai kopā ar vienaudžiem, nebaidoties no briesmām, var būt tā pati, iepazīt sevi, sevi atvairīt, izjust sevi noteiktās situācijās, parādīt sevi un to visu skaidri pirms psihomotriķa skatiena un pētījuma, kurš caur atšķirīgās no tām veiktajām darbībām, piemēram, simbolizācijām, konstrukcijām vai spēlēm, varēs izmērīt un noteikt, vai bērnam var būt konflikts ar kādu no iepriekšminētajiem aspektiem, un, no otras puses, nodrošināt, ka bērns patstāvīgi var vadīt savas darbības.