Diemžēl mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir ļoti liela sociālā nevienlīdzība un kurā ir daudz cilvēku, kuri visādā ziņā cieš no bada un iespēju trūkuma. Pa to laiku un tagad, par laimi, ir daudz cilvēku, kuriem ir liela sociālā apziņa, solidaritāte un mīlestība pret savu tuvāko, un tāpēc viņi lielu daļu savu stundu un pastāvēšanas velta tam, lai palīdzētu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Ar naudu, ar ierobežošanu, ar pieķeršanos un lielu mīlestību, šie ir daži no veidiem, kā viņi parasti palīdz ...

Tātad šī palīdzība formāli ir pazīstama kā sociālais pakalpojums, kuru mēs minējām iepriekš, un ka daži pilsoņi noteiktā laikā aizdod valstij, iestādei vai tieši vistrūcīgākajiem cilvēkiem kopumā, sadarbojoties, veicot darbu vai darbības, kas jāveic ar sociālajiem.

Lai gan ir daudz cilvēku, kas palīdz, kuri sniedz sociālo pakalpojumu un to dara patstāvīgi, tas ir, bez uzņēmuma vai vienības institucionālās struktūras, tas ir, viņi sadarbojas tieši ar iestādi, ar mājām, ir svarīgi, lai Pieminēsim, ka pēdējos gados ir izveidojies ļoti daudz bezpeļņas organizāciju (NVO), kuras piedāvā palīdzību vai palīdzību dažādos līmeņos un situācijās un izceļas ar nevainojamas organizācijas prezentēšanu šīs darbības veikšanai.

Tātad, izplatot šāda veida organizācijas, daudzi cilvēki ir pievērsušies līdzdalībai tajās un no turienes izvērš savu sociālo dienestu.

Jāatzīmē, ka viena no tā pamatīpašībām ir tā, ka tas ir pakalpojuma, darba veids, kas tiek apmaksāts tiem, kas to praktizē, un tas galvenokārt ir brīvprātīgs. Citiem vārdiem sakot, visi, kas veic sociālo darbu, nesaņem atlīdzību par tā veikšanu, daudz mazāk, bet viņi to dara pilnīgi bez maksas un vienkārša gandarījuma dēļ, palīdzot tiem, kam tas nepieciešams.

Tādas vērtības kā solidaritāte, savstarpēja palīdzība, vienotība, kopēja cīņa un neaizsargātāko personu tiesības ir tās, kuras visvairāk tiek novērotas tiem, kuri izvieto vai sniedz sociālos pakalpojumus.

Parasti tie ir ekonomiski un resursu ziņā visneaizsargātākie apgabali, reģioni vai teritorijas, kurās šī sociālā dienesta prakse tiek visvairāk veikta un tiek īstenota. Šajās vietās papildus ekonomisko resursu trūkumam, kas ļauj viņiem apmierināt savas pamatvajadzības, piemēram, ēst, ģērbties, saņemt veselības aprūpi, cita starpā pastāv arī citas vajadzības, piemēram, izglītība, un kas ir tik svarīgas, lai varētu aizbraukt. Vēlāk dzīves laikā sociālais darbs būtībā sniedz palīdzību ne tikai attiecībā uz iepriekšminētajiem pirmajiem un pamata aspektiem, lai saglabātu dzīvību, bet arī lai novērstu šos trūkumus kultūrā un izglītībā.

Mūsu kopienā ir arī kopienas un īpašas sociālās grupas, kuras izceļas ar lielāku ievainojamības pakāpi, un tieši tur sociālā dienesta darbība ir īpaši vērsta. Starp tiem mēs varam pieminēt cietumus, kas ir viena no vistrūcīgākajām vietām, kad tiek ieviesti jauni uzvedības paradumi, savukārt tur izvietotais sociālais darbs var ļoti palīdzēt ieslodzīto reintegrācijai sabiedrībā. Piedāvājot viņiem cerības, noziedzības alternatīvas acīmredzami ir izaicinājums šāda veida darbam, un tas var arī būt ļoti noderīgs, lai šie cilvēki varētu atgriezties sabiedrībā ar citu priekšā esošo panorāmu, patiesi daudz iedrošinošāku.