Darbaspēks ir ražošanas pamatelements, un to definē kā laika izmaksas, ko strādnieki iegulda produkta izgatavošanas procesā. Šajā koncepcijā ietilpst algas, riska prēmijas, nakts darbs un virsstundas, kā arī nodokļi, kas ir saistīti ar katru strādājošo.

Citiem vārdiem sakot, tas ir uzņēmuma cilvēkkapitāls. Tradicionāli darbaspēku iedala divās daļās vai kategorijās: tiešajā un netiešajā.

Atšķirība starp abām modalitātēm

Tiešā modalitāte attiecas uz tiem darba ņēmējiem, kuri piedalās produkta ražošanā un ir ar to kontaktā. Tādējādi tekstilizstrādājumu operators, auduma griezējs vai strādnieks, kurš tīra audumu, ir tieša darba piemēri.

Tieši pretēji, tie operatori, kuri tieši neiejaucas produkta izstrādē, bet ir kaut kādā veidā nepieciešami, veido netiešu darbu. Tādā veidā uzraudzītājs tekstilrūpnīcā neveic manipulācijas ar izstrādājumu, bet iejaucas pārveidošanas procesā. Rūpnīcas uzkopšanas darbinieks būtu vēl viens šīs kategorijas piemērs.

Atšķirība starp vienu un otru modalitāti ir svarīga vairākos veidos. No vienas puses, tas ļauj plānot biznesa vajadzības, un, no otras puses, tas ir veids, kā pareizi organizēt uzņēmuma budžetus.

Robotizācija un vispārējie pamata ienākumi

Dažiem ikdienas uzdevumiem vairs nav vajadzīgs darbs, kā mēs to zinām. Robotikas un mākslīgā intelekta attīstība noved pie darbaspēka iznīcināšanas. Mašīnas var veikt mehāniskas darbības bez nepieciešamības nodarbināt darbiniekus. Roboti ātri pārvieto ražošanas operatorus, un pēdējos gados mašīnas ir sākušas aizstāt kvalificētākus darbiniekus.

Šajā ziņā ir roboti, kas veic finanšu analīzi un visa veida intelektuālos uzdevumus, izmantojot matemātiskos algoritmus.

Ja robotizācijas tendence turpina pieaugt, ļoti iespējams, ka darba aktivitāte tās tradicionālajā versijā vairs neeksistē.

Šī iemesla dēļ jau tiek runāts par vispārēju pamata ienākumu. Šāda veida ienākumus veicinātu valsts, un tie garantētu pilsoņu pamatvajadzības.

Mūsdienās šis piedāvājums šķiet nepieejams himera, bet to atbalsta Nobela prēmijas laureāti ekonomikas ekonomisti vai tādi pasaules līderi kā Elons Musks, Tesla un Paypal dibinātājs. Daži izmēģinājumi jau ir veikti tādās valstīs kā Somija vai Kanāda ar labiem rezultātiem.

Foto: Fotolia - Ploygraphic