Vienkārša lūgšanas definīcija

Kas attiecas uz vienkārša teikuma definīciju, tas ir vēstījums, kas pauž pilnīgu nozīmi, un, lai ziņojums būtu iespējams, tajā jāiekļauj verbālā forma.

Vienkāršas lūgšanas galvenās iezīmes

Šāda veida teikumos parasti ir divas frāzes, lietvārda frāze un verbālā frāze, katra ar atbilstošo kodolu (lietvārds frāzes lietvārdam un darbības vārds verbālajai frāzei). Abi kodoli ir koordinēti pēc dzimuma (vīrišķīgi un sievišķīgi) un pēc skaita (vienskaitlī un daudzskaitlī).

Šādā vienkāršajā teikumā ir iespējams novērtēt šīs īpašības: "Tulki dziedāja dziesmu". No vienas puses, tiek novērots, ka pastāv lietvārdu frāze (tulki) un verbālā frāze, kas darbojas kā predikāts (viņi dziedāja dziesmu), un nominālās frāzes kodolu veido vārdu interpretācijas, un verbālās frāzes kodolu veido mutiski viņi dziedāja. Kā redzat, abi kodoli atrodas daudzskaitlī.

Jāatzīmē, ka var būt tā, ka vienkāršam teikumam trūkst lietvārdu frāzes, kā tas ir bezpersonisku teikumu gadījumā (piemēram, “padara briesmīgu dienu” ir vienkāršs teikums, jo tam ir pilnīga nozīme, bet tam nav priekšmeta) . Tas nozīmē, ka vienkāršam teikumam ir jābūt vismaz vārdiskai.

Saistībā ar sintakse vienkāršais teikums ir neatkarīga struktūra, tas ir, tas nav daļa no lielākas struktūras, kā tas notiek ar saliktiem teikumiem. Tādējādi teikumā “Nez, vai dāma runāja sirsnīgi” mēs esam pirms salikta teikuma, kas sastāv no galvenās struktūras (es brīnos) un pakļautās struktūras (runāja sirsnīgi).

Intonācija ir vēl viena vienkārša teikuma īpašība. Intonācija norāda uz runātāja nodomu, tas ir, ja viņš plāno kaut ko izteikt, pajautāt vai iesaukties

Rezumējot, vienkāršam teikumam ir trīs aspekti:

1) tā ir valodas vienība ar pilnīgu nozīmi un pārraida noteiktu nodomu,

2) tai ir neatkarīga sintaktiskā konstrukcija un vismaz ar konjugētu darbības vārdu un

3) uztur savu intonāciju.

Vienkārši teikumu veidi

Attiecībā uz runātāja nodomu vienkāršos teikumus iedala izklaidējošos, nopratinošos, izsaucošos, imperatīvos, izmisuma un šaubīgos teikumos.

Atkarībā no predikāta rakstura vienkāršos teikumus klasificē prediktīvajos vai piedēvējamajos teikumos. No otras puses, vienkāršus teikumus var uzrādīt gan aktīvos, gan pasīvos (aktīvi teikumi ir tie, kuros subjekts veic darbību, bet pasīvajos teikumos subjekts nevis veic darbību, bet to saņem).

Fotoattēli: Fotolia - bakhtiarzein / stockvectorsstoker

Saistītie Raksti