Žurnālistika ir zināma kā darbība, kurā periodiski tiek publicēta noteikta veida, dažāda veida informācija.

Profesionālā darbība, kuras mērķis ir ziņot par aktuāliem notikumiem, kas interesē lielu skaitu cilvēku

Process sākas ar informācijas vākšanu, kam seko klasificēšana un izstrāde, lai to beidzot izplatītu dažādos plašsaziņas līdzekļos, radio, televīzijā, rakstītajā presē, un kopš pēdējiem dažiem gadiem mēs nevaram ignorēt milzīgo Dalība internetā, īpaši aktuālo ziņu izplatīšanā.

Informācijai vienmēr ir galvenā īpašība būt aktuālai un atjaunot momentāni, tāpēc aktivitātes nosaukums cēlies tieši no šīs pastāvīgās atjaunošanās kvalitātes.

Žurnālistika mūsdienās ir viens no vissvarīgākajiem plašsaziņas līdzekļu elementiem, jo ​​tieši žurnālisti pēta, publicē un komentē dažādus notikumus, kas saistīti ar ekonomiskām, politiskām, kultūras vai sporta parādībām.

Visu laiku pastāvošā darbība, kas ietvēra dažādus periodus un tehnoloģiju attīstību

Tiek uzskatīts, ka žurnālistika vienmēr pastāv cilvēku sabiedrībā, jo cilvēkam vienmēr bija vajadzība nodot svarīgu informāciju un sekot dažādiem faktiem vai notikumiem.

Kamēr žurnālistika modernitātē sāka iegūt nozīmi, izdrukājot un publicējot īsus žurnālus, un tikai 19. gadsimtā un it īpaši līdz 20. gadsimtam žurnālistika nekļūs par visu centrālo daļu Sabiedrība, pateicoties milzīgajai izplatībai, ko savlaicīgi panāca tādi masu informācijas līdzekļi kā avīzes, radio vai televīzija.

Ceturtā vara: neatkarība un objektivitāte

Mēs nevaram ignorēt to, ka žurnālistikai ir būtiska sociālā loma - fakts, kura dēļ to uzskatīja par ceturto varu.

Tagad šīs iespaidīgās varas vārdā, kas tai tiek piešķirta un kas padara to spējīgu tieši ietekmēt sabiedrības uzskatus, ir precīzi un fundamentāli, ka žurnālistika objektīvi ziņo par pašreizējiem notikumiem.

Vēl viens būtisks un neatņemams žurnālistikas jautājums ir žurnālistikas neatkarība. Lai to garantētu, ir svarīgi, lai plašsaziņas līdzekļi saglabātu un ievērotu viņu informācijas autonomiju, saskaroties ar spiedienu, ko izdara cita varas zona, piemēram, politikas, biznesa, cita starpā.

Pārāk daudz realitātes gadījumu mums parāda, ka tad, ja nav informācijas neatkarības, ar sabiedrības interešu faktiem var manipulēt, un tiešās sekas būs sabiedrības dezinformācija.

Tikmēr tas, kurš veic žurnālistikas profesionālo darbību, tiek saukts par žurnālistu.

Profesija, kas uzticas patiesībai

Žurnālista darbs var būt ļoti plašs. Ir daudz dažādu tēmu un jomu, kurās žurnālists var koncentrēt savu profesionālo darbību: sports, politika, ekonomika, šovi, mūzika, sabiedrība, policija, izmeklēšana, cita starpā.

Precīzi pētnieciskā žurnālistika ir bijusi viena no tām, kas pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi visvairāk kā tiešas sekas sabiedrībā izraisītajai interesei par iespēju pazīt varas paslēptus, slepenus vai apklusinātus stāstus.

No otras puses, žurnālistam jāzina, kā pasniegt stāstu, kā atrast piemērotu informāciju, lai to izdarītu, kā arī jāzina, kā atšķirt ticamus avotus no tiem, kuru nav.

Informācija ir arī jāsaskaņo, jāpārbauda, ​​lai varētu atbildēt uz jautājumiem: kas ?, kā?, Kad?, Kur? Un kāpēc?

Avotiem, kas sniedz informāciju, jābūt uzticamiem. Ziņu pamatā nevar būt tikai baumas.

Turklāt labam žurnālistam jāatrod pieejamākais un pievilcīgākais veids, kā paziņot apkopoto informāciju, lai tā sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Šeit svarīgāka ir pareizas, bet pieejamas valodas lietošana, vairāk vai mazāk neformāla, atkarībā no gadījuma.

Daži no elementiem, kas liek publicējamiem žurnālistiem ņemt vērā faktus, ir to atbilstība, kas tos ietekmē vai kuri ir iesaistīti, viņu pašreizējais statuss, sabiedrības tuvums vai tuvums šiem notikumiem utt.

Piemēram, pasākumam, kurā iesaistīta publiska personība, it īpaši, ja iemesls ir skandāls vai strīds, ir stingra iespēja kļūt par lielisku ziņu stāstu. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti to zina, un gadījumā, ja labi speciālisti nekad neatmetīs šāda veida notikumu.