Apzīmējuma definīcija

Zinātniskais apzīmējums vai standarta indeksa apzīmējums ir viena no tām sistēmām, par kurām jau iepriekš ir panākta vienošanās, kuras kalpo skaitļa attēlošanai, izmantojot desmit bāzes spējas. Skaitļi tiks rakstīti kā 10n produkts .

Šo metodiku vēlams izmantot, lai vieglāk izteiktu ļoti lielus vai ļoti mazus skaitļus . Saskaņā ar šo režīmu, tā vietā, lai rakstītu vai runātu par 100 000, mēs to varam sintezēt 105

Šāda veida apzīmējumos dažās angliski un spāniski runājošās valstīs tiek izmantota sistēma, ko sauc par komatu vai peldošo komatu.

Šīs rūpes par sistēmas atrašanu, lai vienkāršotu ļoti lielu vai ļoti mazu numuru attēlošanu, ir jautājums, kas aizsākās jau senatnē. Piemēram, filozofs un matemātiķis Arhimēds bija pirmais, kurš uzradīja šādu risinājumu jau III p.m.ē.

Protams, šī sistēma netiek izmantota ļoti neformālā kontekstā vai situācijās, bet to galvenokārt izmanto zinātnes jomās, piemēram, pēc noteikta priekšmeta izpētes vai mācīšanas pieprasījuma. Starp visbiežāk atkārtotajiem lietojumiem, kas tiek piešķirti šāda veida apzīmējumiem, ir šādi: mērot attālumu no Visuma novērojamajiem apgabaliem, reģistrēt un uzskaitīt fiziskos lielumus. Arī vismodernākie datori vai kalkulatori uzrāda gan ļoti lielus, gan ļoti mazus zinātniskās notifikācijas rezultātus.

Dažas no matemātiskajām operācijām, kurās tiek izmantota šī zinātniskā notāciju sistēma, ir: saskaitīšana, atņemšana, dalīšana, reizināšana, izveidošana un pilnvarošana.