Bruņota konflikta definīcija
Bruņoti konflikti ir viens no visizplatītākajiem veidiem, kā tauta var attiekties uz otru vai pat uz sevi, un tas ir saistīts ar faktu, ka vardarbība cilvēku sabiedrībās vienmēr ir bijusi ar tādu elementu kā hierarhija palīdzību, sociālā nevienlīdzība, neiecietība, diskriminācija utt.
Bruņotu konfliktu var izraisīt daudz cēloņu, sākot no ekonomiskiem, politiskiem, reliģiskiem, kultūras, teritoriāla, administratīva utt. Visi šie cēloņi tiek izmantoti kā attaisnojums vai iegansts, lai veiktu bruņotu darbību, kuras mērķis ir demonstrēt pārākumu, nepieļaut iebrukumus, apklusināt vai iznīcināt iedzīvotājus utt.
Visos gadījumos bruņotais konflikts ir tikpat sāpīgs un tumšs, jo vienmēr izraisīs nevainīgu dzīvību nāvi. Cilvēces vēsturē ir bijis redzams daudz starptautisku bruņotu konfliktu, kas izraisīja lielus slaktiņus, piemēram, pasaules karus, Rietumu iebrukumus Tuvajos Austrumos, Vjetnamas karu utt. Tomēr ir skaidrs, ka tad, kad bruņots konflikts rodas tajā pašā valstī vai teritorijā (šajā gadījumā to var saukt par “pilsoņu karu”, jo tajā ir iesaistīti paši civiliedzīvotāji, nevis tikai militārpersonas), rezultāti ir vēl skarbāki jo tā pati populācija saskaras un iznīcina sevi.
Bruņotus konfliktus parasti veicina arī vairāki faktori, to skaitā to lielvalstu līdzdalība, kuras pārvietojas atbilstoši vienas puses ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Vēl viens elements, kas pašlaik lielā mērā veicina šo parādību, ir ieroču tirdzniecība, kas rada ievērojamas dividendes ražotājvalstīm (parasti pasaules lielvarām), bet kas nav nekas cits kā slaktiņi un nāves gadījumi konflikta reģionos.
