Canon skaistuma definīcija
Skaistuma kanons noteiktos vēstures periodos
Seno ēģiptiešu vidū skaistas sievietes bija tās, kuras turēja seju no saules, veidoja acis un sejas, valkāja parūkas un veica visa veida ķermeņa kopšanu, lai pastiprinātu savu valdzinājumu.
Senajā Grieķijā cilvēks bija patīkams acīm vai kaloskagathos, ja viņam bija harmonisks, proporcionāls un simetrisks ķermenis, kā uzsvēra "Diska iemetējs", slavenā Elona Erejēras Mirona skulptūra.
Sieviešu skaistuma jēdzienam viduslaikos bija šādi kritēriji: gari mati, balta āda, plānas lūpas, skaidra piere, šauri gurni un mazas krūtis.
Belle laikmetā sievietei, kuru uzskatīja par pievilcīgu, bija S formas siluets ar bagātīgu krūšutēlu, šauru jostasvietu un platām gurniem. Lai sasniegtu šo efektu, viņi izmantoja korsetes, kas jostasvietu saspieda.
Deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta geišas japāņu kultūrā pārstāvēja perfektu sievišķības skaistuma modeli. Viņas sejai bija ļoti balts izskats, pateicoties aplauzuma iedarbībai, kājām bija jābūt ļoti mazām un matiem bija jādemonstrē ar dažādiem lieliem rotājumiem (kanzashi).
Vīriešu vai sieviešu skaistuma ideāls ir pakļauts pastāvīgām izmaiņām un visa veida veidiem, kas galu galā dominē noteiktos sabiedrības sektoros.
Pirms dažām desmitgadēm tetovējumi rietumu pasaulē tika uzskatīti par nenovērtējamu ķermeņa rotājumu ar nelielu estētisko vērtību, un pēdējos gados tetovējumu mode ir kļuvusi par augsti vērtētu estētisko simbolu.
Tāpat kā mīlestība, arī skaistuma ideja ir sarežģīta
Neskatoties uz to, mēs sakām, ka kaut kas vai kāds mums ir skaists, ja tas stimulē mūsu maņas. Citiem vārdiem sakot, skaistais ir viss, kas rada intensīvas emocijas. Nav pārsteidzoši, ka skaistuma ideja ir atkarīga no kultūras, kurā mēs dzīvojam, no vecuma, dzimuma un katra indivīda subjektīvās izpratnes.
Fotoattēli: Fotolia - Juta / Ramanava