Diakritiskā akcenta definīcija
Sakot “jā” un “jā”, nav viens un tas pats, jo pirmais vārds ir apstiprinošs adverbs, bet otrais - savienojums.
Monosilāžu diakritiskais akcents
Vienvārdsakņu vārdiem ir viena zilbe. Dažiem no tiem ir vairāk nekā viena nozīme, un tāpēc tie kaut kādā veidā ir jānošķir. Trīs ilustratīvi piemēri ir šādi: vietniekvārdam "jums" nav tildes vai diakritiskā akcenta, un tas to lieto, kad tas ir lietvārds un attiecas uz tējas uzlējumu, "viņš" šo akcentu neveic, ja tas ir raksts, un "jā" dara, ja tas ir vietniekvārds, un vārds “vairāk” neiet ar akcentu, ja tas ir savienojums, un tas tiek lietots gadījumā, ja tas ir adverbs.
Viengredzenu saraksts ar diakritisko akcentu un bez tā ir plašs: jūs un jūs, es un es, dodam un esam, zinām un esam utt.
Diakritiskais akcents demonstrējumos
Demonstrējošie elementi ir tas, tas, tas, tas, tas un tas, un tam katrā ziņā nav jābūt diakritiskam akcentam. Tiek uzskatīts, ka tas nav nepieciešams, jo teikuma kontekstā ir iespējams atšķirt tā nozīmi, nepievienojot tildi.
Novērot vārdus, kas tiek izmantoti kā pratināšanas vai izsaukumi
Vārdi, piemēram, kuri, cik, kur, kas vai kas jāuzsver, norādot uz kāda veida jautājumiem vai izsaukumu. Šo noteikumu var redzēt šādos teikumos: "pasakiet man, ko vēlaties", "cik daudz jums vajag", "kurp jūs dodaties šorīt" vai "kāpēc jūs to vēlaties".
Citi gadījumi
Vārdam "viens pats" jebkurā gadījumā nav diakritiskā akcenta. Šis noteikums ir salīdzinoši jauns, jo līdz 2010. gadam bija divas iespējas: ja tas bija tikai īpašības vārds, tam nebija tildes, bet tas to nēsāja, ja tas bija tikai adverbs, kas tikai nozīmēja.
Vārdam "vēl" ir akcents, kad tas nozīmē joprojām (piemēram, "mans draugs vēl nav ieradies uz ballīti"). Gluži pretēji, to neveic, ja “vēl” ir vienāds arī, pat ne, pat ne līdz (“pat uzvarētie zaudētāji” var aizstāt ar “līdz zaudētāji uzvarēja”, un šī iemesla dēļ tam nav ķeksītes).
Foto: ABC