Sprieguma definīcija

Spriegums un volts ir izteikumi, godinot Alessandro Volta, kurš 1800. gadā izgudroja voltaic elementu un pirmo ķīmisko akumulatoru.

Spriegums ir sprieguma un potenciāla starpības sinonīms. Citiem vārdiem sakot, spriegums ir darbs uz vienu lādiņa vienību, ko elektriskais lauks ietekmē daļiņai tā, ka tā pārvietojas no vienas vietas uz otru. Starptautiskajā vienību sistēmā minēto potenciālo starpību mēra voltos (V), un tas nosaka klasificēšanu zemā vai augstā spriegumā.

Volt ir elektriskā potenciāla, elektromotora spēka un sprieguma vienība. Daži izplatīti spriegumi ir neironam (75 mV), neuzlādējamam sārma akumulatoram vai elementam (1, 5 V), uzlādējamam litijam (3, 75 V), automašīnas elektriskajai sistēmai (12 V), elektrībai. mājā (230 Eiropā, Āzijā un Āfrikā, 120 Ziemeļamerikā un 220 dažās Dienvidamerikas valstīs), vilciena sliedē (600 līdz 700 V), augstsprieguma elektrības pārvades tīklā (110 kV) un zibens (100 MV).

Termins "augstspriegums" raksturo elektriskās ķēdes, kurās izmantotajam sprieguma līmenim nepieciešama izolācija un drošības pasākumi. Tas notiek, piemēram, augsta līmeņa elektriskās sistēmās, rentgena istabās un citās zinātnes un fiziskās izpētes jomās. "Augstsprieguma" definīcija ir atkarīga no apstākļiem, bet, lai to noteiktu, tiek apsvērta iespēja, ka ķēde gaisā rada elektrisku "dzirksteli" vai ka kontakts vai ķēdes tuvums izraisa elektriskās strāvas triecienu. Elektriskā strāvas trieciens, ko piemēro cilvēkam vai citām dzīvām būtnēm, var izraisīt letālu sirds mirdzēšanu. Piemēram, zibens spēriens vētras gadījumā cilvēkam bieži ir nāves cēlonis.