Entropijas definīcija

Termodinamikā vai fizikas nozarē, kas pēta procesus, kas rodas no enerģijas sildīšanas un dažādu dabas elementu kustības. Entropija šajā fizikas nozarē tiek parādīta kā sava veida traucējumi visam, kas tiek sistematizēts, tas ir, kā atsauce vai pierādījums, ka, kaut ko nekontrolējot, tas var pārveidoties un kļūt nesakārtots. Entropija turklāt pieņem, ka līdzsvara vai viendabīguma situācija rodas no šī haosa vai traucējumiem, kas pastāv sistēmā, kas, kaut arī ir atšķirīga no sākotnējā stāvokļa, pieņem, ka daļas tagad ir vienādas vai līdzsvarotas.

Kad mēs runājam par entropiju, kuru grafiski attēlo burts S, mēs runājam par dabisku procesu, kura laikā elementi zaudē enerģiju vai pārvēršas jaunos elementos, atstājot pēdas atkritumiem, kurus nevar izmantot atkārtoti. Ja ņemam vērā, ka vārds entropija nāk no grieķu valodas un pārstāv evolūcijas vai transformācijas ideju, mēs varam labāk izprast tā nozīmi: entropija nav nekas cits kā parādība, ar kuras palīdzību līdzsvara un enerģijas izdalīšana, ko nevar atkārtoti izmantot.