Kas ir epika
Eposs literatūrā
Parasti literatūrā stāstot notikumus, kas nav ikdienišķi un intīmi, bet par kuriem tiek stāstīti leģendārie notikumi, mēs saskaramies ar episku radīšanas veidu. Leģendārie notikumi parasti ir patiesi un vēsturiski, lai arī dažreiz tie ir iedomāti un pilnīgi fiktīvi stāsti.
Attiecībā uz tā īpašībām jāsaka, ka eposs ir saistīts ar stāstījuma žanru, taču var būt arī dialogi un apraksti. Eposu var rakstīt gan prozā, gan dzejā, parasti ar garām rindām. Dažreiz epika ir saistīta ar citiem žanriem, piemēram, teātri vai romantiku.
Viena no episkā žanra īpatnībām ir reālu un iedomātu notikumu saplūšana tādā veidā, ka rakstnieks veido sintēzi starp patiesībā notikušo un viņa paša redzējumu par notikumiem. Faktiski dažos episkos dzejoļos parādās fantastiski elementi, kas sajaukti ar brīžiem ar lielu vēsturisko vērtību.
Kopumā eposu ir paredzēts ierakstīt, izmantojot literatūru, par lielajiem cilvēces varoņdarbiem
Atmiņā paliekoša cīņa, kurā piedalās cilvēki, vai dažu varoņu drosmīga attieksme. Episko stāstu varoņu gadījumā viņi kļūst par populāriem mītiem, un viņu stāsti galu galā kļūst par daļu no kopienas mutvārdu un literārajām tradīcijām.
Episkajā žanrā ir notikumu pacilājums (izdomāti vai reāli), literārā pieeja ir pretstatā liriskajam žanram, kurā svarīgs ir intīmo un subjektīvo izjūtu pasaule.
Ļoti svarīgi notikumi
Tādā veidā, kad sporta pasākumu pavada kādas īpašas pūles vai savdabīgs varoņdarbs, žurnālisti izmanto episko īpašības vārdu. Lai arī šis termina lietojums ir daļa no žurnālistikas valodas, jāsaka, ka nav īpaši lietderīgi ļaunprātīgi izmantot šo kvalifikāciju, jo karjera vai futbola spēle kaut kādu iemeslu dēļ var būt episka, taču nav jēgas, ka ik pēc divām reizēm trīs reizes lietojiet šo terminu, jo episkai personai ir ārkārtējs un ārkārtējs raksturs.
Fotoattēli: iStock - alicenerr / wabeno