Kas ir La Catrina (Meksikas galvaskausi)
La Catrina un mirušo diena
Huanas Gvadalupes Posada radītais raksturs ir kas vairāk nekā tikai galvaskauss. Faktiski, izmantojot viņa ilustrācijas, tika izveidots Meksikas sabiedrības portrets, īpaši to cilvēku prieki un bēdas, kuri dzīvoja dziļā krīzē un ar lielām sociālajām atšķirībām.
La Katrīna un pārējie galvaskausi viņas stāstos ir ģērbušies svētku drēbēs un piedalās dzīvīgās ballītēs mirušo dienas kontekstā. Ar šīm reprezentācijām autors pauda divkāršu vēstījumu: sabiedrības liekulība un vienlaikus nāves demistifikācija, kas ir būtisks meksikāņu kultūras aspekts, kas nāk no pirmskolumbu civilizācijām un kuru vēlāk integrēja katoļu tradīcijas.
No otras puses, ar La Catrina raksturu tās autors kritizēja kādu sabiedrības sektoru, tautā sauktu par garbanceros, tas ir, cilvēkiem ar pamatiedzīvotāju asinīm, kuri izlikās par eiropiešiem un tāpēc noliedza savu kultūra un tās saknes.
La Catrina kļuva par atsauci uz kultūru, un tas lika gleznotājam Diego Rivera to iemūžināt sienas gleznojumā ar nosaukumu “Sapnis par svētdienas pēcpusdienu Alamādes centrā”. No šī fona Katrīnas attēls, galvaskauss ar elegantu un pārsteidzošu cepuri, ir daļa no Meksikas nacionālās simbolikas un kolektīvās iztēles. Šī iemesla dēļ Katrīnas kostīms, atzīmējot mirušo dienu, ir viens no populārākajiem.
La Katrīna filmā “Dzīves grāmata”
Papildus cilvēku personāžiem parādās divi gari: Ksibalba, Meksikas elles kungs, kuru sauc par Aizmirsto zemi, un Katrīna, kas pārstāv nāvi un ir tā, kas valda Atcerēto zemē. Tādā veidā sižets notiek dzīvo pasaulē, bet mirušo pasaule ļoti atrodas. Tā kā sižetā ir iekļauta sociālās kritikas sastāvdaļa, kas saistīta ar tradicionālo Katrīnu, pašreizējā Meksikas sabiedrībā ir skaidri jānorauj vēršu cīņas kā barbarisku briļļu - karstu tematu.
Fotoattēli: Fotolia - ramonespelt / AGcuesta
