Kas ir Meka
Svētceļojums jeb Hajj uz Meku ir viens no islāma balstiem
Musulmaņu tradīcijā visiem ticīgajiem ir pienākums vismaz vienu reizi savā dzīvē veikt svētceļojumu uz Meku - apstākli, ko pazīst ar vārdu hajj. Šis priekšraksts tiek savākts Korānā, kur tiek norādīts, kad svētceļojums jāveic saskaņā ar musulmaņu kalendāru.
Svētceļniekam, kurš apmeklē Mekas pilsētu, jāiet uz Kaaba - svēto kubu, kas simbolizē Dieva namu un ap kuru jāveic septiņi pagriezieni.
Islāmā ir pavisam pieci obligātās ievērošanas pamatprincipi:
1) ticība vienam Dievam un pravieša Muhameda mācībām,
2) piecas lūgšanas, kas jāveic katru dienu,
3) palīdzība ar trūkumcietējiem, izmantojot alimentus, kas jāsniedz no katras personas bagātības,
4) badošanās Ramadāna mēnesī un
5) svētceļojums uz Meku.
Mekas iekarošana
Muhameds gadiem ilgi izplatīja islāma vēsti savā pilsētā, bet viņam tas bija jāatsakās, jo tā iedzīvotāji nepiekrita viņa uzskatiem, un tas viņu noveda uz Medīnas pilsētu ar nelielu sekotāju skaitu. Šis lidojums ir pazīstams kā Hegira, un gads, kurā tas notika, 622. gads kristiešu laikmetā, ir tas, kas iezīmē musulmaņu kalendāra sākumu.
Trimdas laikā Medīnā pravietim Muhamedam bija sapnis, kurā viņš saņēma no Dieva pavēli noteikti iekarot Mekas pilsētu. Tādējādi 630. gadā viņš nolēma mierīgi atgriezties savā izcelsmes vietā, un šādā veidā viņa dzimtene kopš tā laika ir kļuvusi par svētu vietu islāma sekotājiem.
Kaaba
Kaabas iekšpusē karājas zelta un sudraba lampas, bet vissvarīgākais elements ir melns akmens, kuru septiņas reizes ieskauj svētceļnieki.
Šī melnā akmens pirmsākumi ir apvīti leģendās.
Ģeologi apgalvo, ka tas ir meteors, taču saskaņā ar islāmu tas nokrita no debesīm uz Ēdenes dārzu un pēc izraidīšanas no Paradīzes tika nogādāts Ādamam. Saskaņā ar citu leģendu Kaaba principā ir bijusi balta, bet cilvēces grēku dēļ tā ieguva tumšu krāsu. Citā tā izcelsmes versijā akmeni Ābrahāmam piešķīra eņģelis Gabriels. Kaaba katrā ziņā simbolizē Dieva namu, kurā satiekas dievišķais un zemes.
Fotoattēli: Fotolia - ETC / t0m15
