Koordinācijas definīcija

Koordinējot mēs saprotam koordinācijas darbību, dažādu elementu apvienošanu, lai kopīgi darbotos, lai iegūtu konkrētu rezultātu. Visam tam indivīdam vai objektam, kurš attiecīgajā situācijā pilda koordinatora lomu, galvenais uzdevums ir plānot, organizēt un pasūtīt dažādus uzdevumus tiem, kas piedalīsies procesā, lai iegūtu noteiktus rezultātus un attiecīgi gūtu panākumus nospraustos mērķus. Koordinācija var notikt brīvprātīgi un plānveidīgi, kā arī negaidīti un spontāni atkarībā no katras konkrētās situācijas.

Spēja koordinēt ir redzama daudzos cilvēka dzīves aspektos, kā arī dabā. Neapšaubāmi, tādi termini kā šis liek mums iedomāties galvenokārt biznesa un profesionālās telpas, kurās ir ārkārtīgi svarīgi panākt pienācīgu koordināciju starp dažādām institūcijas vai uzņēmuma sastāvdaļām (piemēram, administratīvā daļa ar grāmatvedību, māksliniecisko, reklāma, plānošana utt.), lai sasniegtu apmierinošu sniegumu.

Tomēr koordinācija var notikt neskaitāmās situācijās un telpās, jo tai var būt dažāda veida mērķi, metodika, resursi un organizācijas sistēmas. Tik daudz, ka mēs varam atrast koordinācijas piemērus, kad divi cilvēki kopā raksta runu, kad viņi atrodas bārā, kad viņi nolemj piedalīties kādā sabiedriskā aktivitātē utt. Tas ir tāpēc, ka koordinācija nozīmē attieksmes, uzdevumu un darbību īstenošanu tādā veidā, ka abām pusēm var sasniegt kopīgu un izdevīgu mērķi.

Koordinācija ir redzama arī ne tikai individuālā, bet arī sociālā līmenī. Šajā ziņā sadarbība un dažāda veida projektu kopīga organizēšana ir sabiedrībai gandrīz raksturīgs noteikums. Civilās institūcijas un sabiedrības izveidošana, darba plānu izstrāde, sociālā organizācija ir visi cilvēka koordinācijas piemēri.

Muskuļu koordinācija

Muskuļu vai motora koordinācija, kā to mēdz dēvēt arī, ir jēdziens, ko regulāri izmanto, lai ņemtu vērā mūsu ķermeņa skeleta muskuļu spēju efektīvi sinhronizēties pēc noteiktiem kustības un trajektorijas parametriem.

Ir vērts atzīmēt, ka kustības notiek efektīvi un ar koordinētu mūsu muskuļu un pārējo elementu, kas veido mūsu ekstremitātes, saraušanos.

Tikmēr smadzenītes ir atbildīgas par informācijas, kas nāk no ķermeņa, regulēšanu. Tas to koordinē ar stimuliem, kas nāk no smadzenēm, un tas mums ļauj cilvēkiem parādīt precīzas un smalkas kustības. Arī smadzenītēm ir muskuļu tonusa regulēšana.

Vienmēr, lai veiktu kustību, mums būs nepieciešama muskuļu grupa, kamēr tai ir jābūt noteiktam ātrumam un intensitātei, lai veiktu šo vai citu darbību. Tātad, sākumā būs nepieciešams tos iemācīties un automatizēt, pēc tam - smadzenīšu regulēšana.

Ir vairāki koordinācijas veidi: vispārējā dinamika (ļauj staigāt četrrāpus), okulomanuālā (atvieglo priekšmetu palaišanu) un bimanuālā (ļauj rakstīt vai interpretēt mūzikas instrumentu).

Nevēloties to pārvērst dzimumu līdztiesības jautājumā, ir svarīgi uzsvērt, ka dzimumu līmenī pastāv atšķirības attiecībā uz katra dzimuma koordināciju. Tādējādi sievietes efektīvāk izceļas ar roku un precīziem uzdevumiem, savukārt vīrieši precīzāk izrāda motoriskās prasmes, kas ir vērstas uz mērķi, piemēram, metot bumbu vai pārtverot lādiņu. .

Muskuļu koordinācijas ziņā mēs varam atrast dažādas patoloģijas. Piemēram, procentos, kas tuvojas 10% skolas vecuma bērnu, ir traucējumi motoriskās koordinācijas attīstībā, tāpēc parasti ir redzams, ka viņi paklupa sev uz kājām, sitot citus, kuri nespēj turēt priekšmetus. vai kuri staigā ar nestabilitāti.

Pastāv arī ataksija, kas ir izplatīta koordinācijas patoloģija, ko papildina komplikācijas staigāšanā un līdzsvarā. Parasti tas rada nesakārtotas kustības un kavē ātras kustības.

Tāpat cilvēkiem ar garīgām slimībām bieži ir problēmas koordinācijas jomā.

Saistītie Raksti