Litoral definīcija
Litoral kā termins, kas attiecas uz krastu, norāda tikai vienu aspektu - vietu, kas darbojas kā robeža starp sauszemes un jūras. Tomēr katrai piekrastes joslai ir savas īpašās ģeogrāfiskās īpašības. Šajā ziņā ir krasta līnijas, ko veido lielas smilšu joslas (smilšakmens), klintis, kā arī līcis, delta, līcis un citas piekrastes ģeogrāfiskās iezīmes. Faktiski piekrastes reljefa formas ir ļoti dažādas.
Ekonomiskā dimensija
Tā kā šī ir teritorija, kas robežojas ar jūru, piekrastes principiem ir stratēģiska vērtība valsts ekonomikā. Nevajadzētu aizmirst, ka ostas nosaka anklāvus tirdzniecības attiecībām. Šajā ziņā ir arī jāatceras, ka piekrastes vietas vēsturiski ir bijušas tās teritorijas, kurās ir vislielākā ekonomiskā un kultūras perspektīva: Atēnas un Aleksandrija senatnē vai Ņujorka, Barselona un Buenosairesa mūsdienu pasaulē.
Piekraste un interjers kļūst antagonistiski. Pirmais ir saistīts ar labklājību un produktu apmaiņu, bet otrais ir saistīts ar depopulāciju un izolāciju. Šī ideja ir skaidri novērtēta daudzās valstīs. Piemēram, Spānijā (piekrastē ir liels apdzīvotības blīvums, un interjers raksturo pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos).
Saules un pludmales tūrisms
Tūrisms ir sarežģīta parādība ar dažādām sejām. Viens no tiem ir saules un pludmales brīvdienu tūrisms, kam loģiski jāatrodas piekrastē. Tās galvenās atrakcijas ir labi laika apstākļi un pludmales pievilcība.
Tūrisma eksperti ir vienisprātis par abām sejām, ar kurām saskaras lielākā daļa krasta līniju ar tūristu prognozēm. Ir draudzīga un pozitīva puse, ko raksturo ekonomiskā labklājība, atpūta, kosmopolītiskā atmosfēra un kopumā vesela virkne iespēju. Tomēr ir mazāk labvēlīga seja, jo piekrastes līnija, kas saistīta ar saules un pludmales tūrismu, ir saistīta ar virkni trūkumu: pilsētu degradācija, vides problēmas, ūdens apgāde, pārapdzīvotība vai drošības problēmas noteiktās teritorijās. .
Foto: iStock - Martins Dimitrovs
