Melodijas definīcija

Vārds melodija nāk no grieķu valodas vārda meloidia, kas nozīmē “dziedāt”. Mūsu valodā vārds melodija tiek izmantots, lai apzīmētu skaņu kopumu, kas ir apvienots vai īpašā veidā sagrupēts ap mērķi: veidot sarežģītāku un ilgstošāku skaņu, kas ir patīkama cilvēka ausij un rada dažas reakcijas veids. Melodiju var veidot tikai pāris piezīmes, kā arī to bezgalība, tādā gadījumā mums melodija jāsaprot kā mūzikas darbu sastāvdaļa.

Tad melodija kā abstrakts elements jāsaprot kā basu vai augstās skaņas kopums, kas tiek pasūtīts noteiktā veidā atbilstoši komponista nodomam. Melodijas var atrast jebkurā ikdienas dzīves situācijā, lai gan kopumā dažādu skaņu nesakārtotā un bezjēdzīgā savienošanās (piemēram, iela, kas pilna ar automašīnām, ragiem un citiem pilsētas trokšņiem) netiek saprasta kā melodija. Gluži pretēji, lai melodiju varētu saprast kā tādu, tai ir jāparāda noteikta organizācija un uzbūve, jo tieši tas pierāda, ka melodija tika ģenerēta kaut kādā veidā, nevis nejauši.

Melodija, iespējams, ir vissvarīgākā lieta jebkurā mūzikas skaņdarbā, jo tieši tā ļauj skaņām skanēt pat to tonī (neatkarīgi no mūzikas stila) un beigu skaņa ir patīkama tiem, kas to dzird. Turklāt melodija ir arī tāda, kas ļauj brīvajām skaņām atrast nepārtrauktību un tādējādi var uzbūvēt kaut ko daudz sarežģītāku un interesantāku. Melodijas var daudzkārt atkārtot visā muzikālajā darbā, jo vienā un tajā pašā struktūrā var radīt nelielas variācijas, bet vienmēr sākot no viena un tā paša punkta.

Saistītie Raksti