Olimpiādes definīcija
Olimpiādes pirmsākumi mūs ved uz Seno Grieķiju, kur tradīcija pulcēties ap Olimpa kalnu un dažādos veidos godināt dievus sasniedza katru pilsētu. Tādējādi katra polisa pārstāvji periodiski tikās šādā vietā, un visas politiskās, ekonomiskās un militārās aktivitātes apstājās līdz olimpiādes beigām. Starp svarīgākajām senatnes disciplīnām jāmin tās, kas saistītas ar vieglatlētiku (šķēps, augstlēkšana, tāllēkšana, cīņas un šaušana ar bumbiņu). Notika arī nozīmīgas reliģiskas ceremonijas, kurās galvenā loma bija dzīvnieku upurēšanai.
Kaut arī grieķu tradīcija tika atstāta pa vidu visā viduslaikos un modernajā laikmetā, tā lēnām sāka atjaunoties astoņpadsmitā gadsimta beigās. Tikai 1890. gadā tiks nolemts atjaunot olimpiādes notikumu, bet tagad globālā mērogā, iekļaujot visas valstis, kuras tajā vēlējās piedalīties. Pēc četriem gadiem tiks izveidota Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kas joprojām pastāv līdz šai dienai un kas ir atbildīgākā par spēļu organizēšanu.
Pirmās mūsdienu laikmeta olimpiskās spēles, loģiski, tika spēlētas Atēnās, Grieķijā. Kopš tā laika pasākumu rīkos tādas pilsētas kā Parīze, Londona, Stokholma, Berlīne, Amsterdama, Melburna, Roma, Meksika, Maskava, Monreāla, Barselona, Pekina un Seula. Nākamā sanāksme, kas notiks 2012. gadā, atkal notiks Londonā.
Pats par sevi saprotams, ka Olimpiskajās spēlēs ir ļoti svarīga sporta un disciplīnu dažādība. Starp mūsdienās populārākajiem un novērtētākajiem mēs varam izcelt komandu sporta veidus (piemēram, futbolu, basketbolu, volejbolu vai polo), ūdens sporta veidus (peldēšana, mākslinieciskā peldēšana, sinhronizētā peldēšana, lekt), vieglatlētikas sporta veidi (augstlēkšana, tāllēkšana, maratons, skriešana, šķēps, diska mešana) un citi, piemēram, riteņbraukšana, atšķirīgā mākslinieciskā vingrošana, bokss, svari vai šaušana mērķī.
