Provinces definīcija
Kad mēs runājam par provincēm, mēs runājam par ģeopolitisko vienību, kas ir daļa no citas augstākas vienības, parasti valsts, karaļvalsts, impērija. Province ir viena no visaptverošākajām ģeogrāfiskajām vienībām, kas veido šo teritoriju, un parasti tā tiek izveidota, ievērojot ģeogrāfiskos ierobežojumus, lai gan dažreiz tā var ņemt vērā arī īpašas sociālās un kultūras iezīmes (piemēram, province, kurā atrodas lielpilsētas viņiem ir īpaša valoda un atšķiras no pārējām provincēm).
Provinces nosaukums cēlies tieši no senās Romas impērijas, kurā lielās teritorijas, kurās dominēja teritorijas, bija jāsadala mazākās apakšteritorijās vai provincēs, lai nodrošinātu efektīvāku un veiklāku domēnu. Daudzās citās kultūrās, piemēram, dažādās pirmskolumbiešu sabiedrībās (galvenokārt inku un acteku), Āzijas vai Ēģiptes, pastāvēja arī teritoriālais dalījums, bet provinces nosaukums cēlies tieši no romiešiem.
Ir vairāki elementi, kurus var ņemt vērā, lai definētu, kas ir province. Pirmkārt, mēs varam teikt, ka provinces teritorijai vienmēr ir sava politiskā sistēma: tas ir gubernators, sava likumdošanas un tiesu sistēma, kas ļauj tai pašam pieņemt lēmumus, pat ja daži tiek dalīti ar centrālo valsti. Provincei parasti ir arī brīvība pārvaldīt savus līdzekļus un resursus pēc saviem ieskatiem, kaut arī katrai no šīm teritorijām parasti tiek lūgts nosūtīt summu centrālajai valstij, lai tā pārvaldītu visu valsti vai teritoriju. Visbeidzot, provincēm var būt savi likumi, kā arī unikālas identitātes iezīmes, kas veido katra reģiona kultūras un sociālos aspektus.
