Šis izteiciens tiek izmantots gan ikdienas valodā, gan tiesiskajā kontekstā. Abos gadījumos tas izsaka vispārēju domu: ja rodas aizdomas, ka kāds var uzvesties nepareizi, ir vēlams viņu iepriekš neparedzēt.

Citiem vārdiem sakot, mēs kādam sniedzam šaubu labumu, ja nevēlamies jau iepriekš par viņu slikti domāt un nolemjam viņam dot uzticības robežu. Šī pieeja pauž ētisku novērtējumu, jo ir negodīgi uzskatīt citus, pamatojoties uz personīgiem pieņēmumiem vai aizspriedumiem.

Piemērs, kas ilustrē, kādā kontekstā šo izteicienu var izmantot

Iedomāsimies, ka mēs saņemam vizīti no kaimiņa, kuru mēs gandrīz nezinām un kurš mums prasa nelielu naudas summu ārkārtas situācijas apmeklēšanai. Sākumā mēs varētu domāt, ka nav prātīgi viņam aizdot naudu, jo mēs viņu pazīstam tikai pēc redzesloka un ir riskanti uzticēties kādam, ar kuru mums nav personisku attiecību.

Neskatoties uz mūsu uzņemto risku, mēs nolēmām jums aizdot naudu, lai jūs varētu atrisināt savu problēmu. Šādi rīkojoties, mēs kaimiņam piešķiram vai piešķiram šaubas, jo sākotnējās aizdomas pret viņu nav pret viņu. Mums ir aizdomas vai šaubas par naudas atgriešanu, bet mēs nolēmām uzticēties šai personai.

Ļoti iespējams, ka mūsu dāsnā un pārliecinātā rīcība ir balstīta uz vispārēju morālu novērtējumu: mums jārīkojas kopā ar citiem tā, kā mēs vēlētos rīkoties.

No juridiskā viedokļa

Ja persona tiek tiesāta par noziegumu un nav pārliecinošu pierādījumu, kas viņu saistītu ar kriminālprocesu, tiesnesis var viņu attaisnot pierādījumu trūkuma dēļ. Šajā gadījumā iespējamais noziedznieks tiek attaisnots šaubu labā. Tādējādi ir iespējams, ka tiesnesim ir personīga pārliecība, ka indivīds ir vainīgs, bet, ja nav galīgu pierādījumu, kas viņu apsūdzētu, ir nepieciešams, lai viņš tiktu atzīts par attaisnotu. Tāpēc kāds var būt patiesais nozieguma vaininieks, bet tomēr saņem absolūciju.

Šaubu ieguvums ir tieši saistīts ar tiesībām uz nevainīguma prezumpciju (iespējamais likumpārkāpējs ir nevainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta).

Ir vērts atcerēties, ka vēl viens ļoti līdzīgs princips attiecas arī uz krimināltiesībām: in dubio pro reo (ja rodas šaubas par kriminālsodu, tiesai jārīkojas par labu apsūdzētajam, nevis pret viņu).

Foto: Fotolia - tuk69tuk