Skrimšļa ir audi, kas atrodas dzīvās būtnēs dzīvnieku valstībā un kuru funkcija ir atbalstīt dažas struktūras un orgānus, tāpēc tos uzskata par saistaudiem.

Skrimšļi ir daļēji nekustīgi audi, to stingrība ļauj tiem pretoties mehāniskiem spriegumiem, bet ar lielāku elastību nekā kauls, kas ir nekustīgi un stiprāki audi. Šie apstākļi ir nepieciešami tādās struktūrās kā ausis, kur virspusi un ārējo dzirdes kanālu veido skrimšļi, tas notiek arī ar deguna starpsienu un deguna, trahejas un bronhu spārniem, visām šīm struktūrām, kaut arī tām ir noteiktas stingrības pakāpe, kas liek tai saglabāt savu formu, tām ir arī spēja pārvietoties, rīkojoties muskuļiem, kas tos ieskauj, elpceļu gadījumā šī kustība ļauj bronhos tos paplašināt vai sarauties.

Vēl viena struktūra, kurā skrimšļiem ir būtiska loma, ir locītavās, ir īpašs skrimšļa tips - locītavu skrimšļi, kas aptver kaulu virsmu tā, ka kustību laikā tie vienmērīgi pārvietojas bez berzes vai berzes, absorbējot arī tādi spēki kā trieciens.

Skrimšļa īpašības izskaidro tās arhitektūra mikroskopiskā līmenī, šos audus veido šūnu grupa, kas pazīstama kā hondrocīti un ko ieskauj matrica, kas bagāta ar kolagēnu, kur ir divas vielas, kurām ir īpašība to nodrošināt šiem audiem ir liela izturība pret saspiešanu, tie ir hondroitīna sulfāts un hialuronskābe. Šīm molekulām ir negatīvas lādiņas, kas liek tām pastāvīgi atgrūsties, vienlaikus piesaistot un uzturot lielu ūdens daudzumu, tas dod tai pretestību, kas novērš skrimšļa saspiešanu, ar novecošanos un atkārtotu mikrotraumu tas samazina Šīs molekulas un skrimšļi kļūst mazāk izturīgi, tādējādi izraisot galveno lokomotīvās sistēmas deģeneratīvo slimību, kas ir Osteoartrīts.

Skrimšlim ir arī svarīga funkcija, un tas ļauj augt gariem kauliem, tāpat kā roku un kāju kauliem, bērnībā galu savienojumu ar kaula vidusdaļu veido tā sauktais augšanas skrimšlis, kas paliek aktīvs līdz pusaudža beigām, kad augļa augšana ir pārkaulējusies un apstājusies, lai jaunieši pārstātu augt.