sabiedriskā

Verbālā definīcija

Salīdzinājumā ar terminu “darbības vārds” vārdiskais vārds kalpo kā īpašības vārds jebkam, kam ir sakars ar valodas lietošanu. Verbāls elements vai parādība nozīmē to, ka pastāv gan runāta, gan rakstiska saziņa. Piemēram, verbāls uzbrukums, atšķirībā no cita veida uzbrukumiem, ir tāds, kas attīstās, izmantojot skaidrus, nevis netiešus vai slēptus vārdus.

Parasti īpašības vārdu “verbāls” lieto, lai apzīmētu saziņas veidu, kas tiek izveidots, izmantojot mutvārdu valodu, kurā tiek izmantoti visu veidu vārdi, starpsaucieni un izteicieni. Lai verbālā komunikācija pastāvētu, ir nepieciešama valoda, kas ļauj izteikt jēdzienus vai nosaukumus, kas pieder katrai entītijai. Mutiskā un verbālā valoda neapšaubāmi ir viens no vissvarīgākajiem un ekskluzīvākajiem cilvēka sasniegumiem, kas to atšķir no pārējām dzīvajām būtnēm.

Daudzās situācijās “verbālās” kvalifikācija attiecas arī uz situācijām, kurās svarīga ir runa, piemēram, ja verbālā vardarbība tiek uzskatīta par pretstatā fiziskai vardarbībai. Šajā ziņā vārda spēks vienmēr tiek atzīts par vērtību, kas varbūt ir pat vēl svarīgāka nekā rīcība, jo cilvēks caur tām var izteikt dziļas skumjas. Tomēr vārdi un verbālā komunikācija ļauj mums arī noskaidrot mūsu pozitīvās izjūtas.

Ar pretēju definīciju neverbālā komunikācijā mēs saprotam visu, kas kalpo jūtu, vērtību vai domu izteikšanai, bet caur citiem elementiem, kas nav runa. Šajā grupā mēs varam iekļaut dažāda veida žestus un sejas izteiksmes, ķermeņa kustības un pozas. Visi no tiem ir veidi, kā netieši izteikt savas jūtas, un daudzos gadījumos šāda veida piespiedu un spontāna komunikācija var būt.

Verbālā definīcija

Saistītie Raksti