Vides monitorings ir darbība, kuras mērķis ir zināt, kāds ir, kāds ir vides stāvoklis vides jautājumos, un tāpēc izrādās, ka tā ir ļoti noderīga apkārtējās vides kopšanā. Kopš šī apsekojuma, kas saistīts ar uzraudzību, rezultātiem mēs droši zinām, kāda ir konkrētā situācija.

Vides uzraudzībā visi šie faktori, piesārņotāji vai kaitīgie elementi (ķīmiskās vielas, toksīni, baktērijas, vīrusi, cita starpā), kas atrodas noteiktā telpā, neatkarīgi no tā, vai tas ir, piemēram, darba zona, teritoriālais reģions, tiks rūpīgi novēroti.

No otras puses, tā arī rūpēsies, lai piedāvātu mums momentuzņēmumu par pētāmās vietas dabas resursu saglabāšanas situāciju.

Pamatā uzraudzība, ko tā veic, ir mēra minētajās telpās esošās toksicitātes pakāpi, ja tā ir nopietna, ļoti nopietna vai praktiski nav, un ar šo informāciju rokās, lai spētu īstenot plānu, kas īpaši uzbrūk problēmai.

Kā mēs zinām, vides piesārņojums šajās dienās ir acīmredzams drauds, un tāpēc vides monitorings parādās uz horizonta, kas vērsts uz šī grūtā scenārija apkarošanu, kā cerība spēt izaicināt šo nožēlojamo situāciju cilvēcei un planētai.

Tāpēc, ka ir ļoti svarīgi brīdināt un precīzi zināt, kas ir atbildīgs par mūsu dabiskās vides piesārņošanu, lai tos izskaustu un tādējādi izbeigtu šo nelaimi.

Monitoringa ideja ir vainīgo identificēšana un pastāvīga atkāpšanās no šīs prakses.

Šī darbība ir ļoti svarīga arī attiecībā uz profilaksi, izsmeļoši izpētot ietekmi, kāda attiecīgajā apgabalā var būt rūpniecības projekta attīstībai. Papildus negatīvas ietekmes prognozēšanai, piemēram, vides monitorings var dot savu ieguldījumu projekta izstrādē un tādējādi izvairīties no tiešas ietekmes uz vidi.

Kā mēdz sacīt populārais teiciens, profilaksei vienmēr ir priekšroka, nevis izārstēšanai, un piesārņojuma gadījumā ir vēlams spēt jau iepriekš noteikt problēmas un tādējādi izvairīties no smagām komplikācijām nākotnē gan cilvēku veselībai, gan videi.