Ārējā tirdzniecība attiecas uz ekonomisko darbību, kurā iesaistītas divas vai vairākas valstis, un kas galvenokārt sastāv no preču un pakalpojumu apmaiņas, importējot un eksportējot, lai apmierinātu katras valsts iekšējās un ārējās vajadzības un kura nevar būt apmierinātiem pašā valstī, jo valstī netiek ražota šī prece vai pakalpojumi, ko iegādājas ārzemēs.

Komerciāla darbība starp valstīm, kurās tiek pārdotas vai iegādātas preces vai pakalpojumi, kurus tās neražo uz vietas

Šis tirdzniecības veids ir ļoti aktuāls un svarīgs pasaulē, un to katrā gadījumā regulē dažādi līgumi, konvencijas un nolīgumi, kas ir spēkā valstīs.

Tirdzniecība ir ekonomiska veida prakse, kas cita starpā sastāv no produktu, materiālu, pakalpojumu pirkšanas, pārdošanas vai apmaiņas, lai iegūtu kā ekonomisku labumu ekonomiskus ieguvumus .

Citiem vārdiem sakot, tirdzniecība ietvers vienas lietas apmaiņu ar citu, kas parasti ir nauda.

Tikmēr iepriekšminēto saimniecisko darbību var veikt valsts iekšienē, un tajā var iesaistīt privātpersonas, uzņēmumus tajā pašā teritorijā vai ģeogrāfiskajā telpā, vai tieši pretēji, to var veikt ārpus nācijas robežām - lietu, kas formāli tiek dēvēta par ārējo tirdzniecību. .

Tās pretstats, tas ir, tirdzniecība, kas notiek vienā un tajā pašā valstī, tiks saukta par iekšējo vai iekšējo tirdzniecību .

Katra tauta izceļas ar noteiktu preču un pakalpojumu ražošanu, kas daudzos gadījumos tieši padara tos atpazīstamus pasaules ekonomiskajā pasaulē, piemēram, Argentīna ražo citronus, bet tagad dažos apgabaliem trūkst savas produkcijas, un tieši tur ir jādodas uz ārzemēm, lai iegādātos, lai būtu šīs preces un apmierinātu vajadzības un prasības.

Pat ne visbagātākās pasaules lielvalstis nav pilnībā pašpietiekamas, tas ir, tās spēj radīt un, piemēram, patstāvīgi atbalstīt visas savas prasības.

Tātad, ir ierasta prakse, ka viena valsts pārdod otrai to, ko tā neražo, piemēram, citronus Argentīnas gadījumā, tām valstīm, kurās nav šī citrusaugļu nacionālās produkcijas, kas ir tik būtiska gastronomijā un citās nozarēs.

Ārvalstu valūtas ienākumu avots

Ārējās tirdzniecības galvenā iezīme ir tāda, ka tā ir saistīta ar ārvalstu valūtas ienākšanu valstī, kas nozīmē labklājības radīšanu attiecīgajai valstij, jo valsts, kas eksportē savas preces, pakalpojumus vai produktus, un Nosūtīšana uz citu valsti, kas veic importēšanas darbību, apmaiņā pret tām saņems naudas summu, kas atbilst importētājvalsts valūtai.

Ja Argentīna pārdod gaļu Amerikas Savienotajām Valstīm, tā pildīs eksportētājvalsts lomu un saņems maksājumu ASV valūtā, dolāros.

Šis stāvoklis ļauj valstij koncentrēties uz tādu produktu vai pakalpojumu ražošanu, kuriem ir izejvielas, un tas tad atvieglo ražošanu ar zemām izmaksām un lielākiem ieguvumiem.

Iespējams atvērtās ekonomikās, kas nav saistītas ar protekcionismu

Tagad tas izrādās nevienlīdzīgs nosacījums šāda veida tirdzniecībai, lai valstīm būtu atvērta ekonomika, tas ir, lai attiecīgā valsts ļautu ienākt precēm un pakalpojumiem, kas nāk no citām valstīm.

Piemēram, ir svarīgi pieminēt, ka dažas valstis nepieļauj šo ienākšanu, lai aizsargātu savu nozari, lai gan, protams, ar šo protekcionisma lēmumu tiek samazinātas arī iespējas komercializēt citus produktus, kas netiek ražoti valstī, jo pārējās Valstis nevēlēsies pirkt no tiem, kas neatļauj ārvalstu produktus pārdot to teritorijā.

Tātad ārējās tirdzniecības pamats ir faktiska komerciālās brīvības klātbūtne un aizliegumu un robežu ierobežojumu atcelšana.

Jāatzīmē, ka industrializācija, tirdzniecības eksplozija un aizvien pieaugošā ekonomikas globalizācija ir vienojušās, ka ārējā tirdzniecība tām piedāvā unikālu nozīmi un nozīmi, pateicoties tās piedāvātajam pasakainajam naudas pieplūdumam.

Mums jāsaka, ka ārējā tirdzniecība prasa realizēt sadarbības nolīgumus starp valstīm, kas tiek parakstīti diplomātiskajās sanāksmēs, kurās tiek likti savstarpējās apmaiņas pamati.