Darba likuma definīcija
Šajā konkrētajā gadījumā mēs varam runāt par darba tiesībām kā par vienu no jaunākajiem likumu veidiem, tādu, kas radās tikai tad, kad rietumu sabiedrības jau bija sasniegušas nozīmīgu industrializācijas līmeni un līdz ar to arī lielu okupācijas līmeni. Darba masu fenomena paaudze, kā arī viņu cīņa par mūsdienās nenoliedzamo tiesību iekarošanu ir pamati Darba likuma izveidošanai, kas paredz arī lielāku valsts klātbūtni sarežģītajā darba attiecību sistēmā (iepriekš saistītu ar tirgus likteni). .
Darba likums ar šo darbību saprot jebkuru darbību, kuras mērķis ir radīt kāda veida produktu vai pakalpojumu, kurai ir nepieciešams indivīda piepūle, enerģija, jauda un sagatavošanās un kas rada noteikta veida atalgojumu vai nu nauda vai samaksa par paveikto darbu.
Daži no vissvarīgākajiem jautājumiem vai problēmām, kuras izskata Darba likums, ir saistīti ar darba ņēmējiem atzītām tiesībām: brīvdienas un apmaksāts atvaļinājums, tiesības streikot, dibināt arodbiedrības, piedalīties darba koplīgumos. . Tādējādi Darba likumā uzmanība tiek pievērsta ne tikai privātajām vai individuālajām saitēm, kas tiek nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, bet arī kolektīvajām saitēm, kas visus darbiniekus saista savstarpēji un ar darba devēju pasauli.