Ēkas definīcija

Terminu ēka lieto, lai definētu un aprakstītu visas tās konstrukcijas, kuras mākslīgi izgatavojuši cilvēki dažādiem, bet specifiskiem mērķiem. Ēkas ir darbi, kurus cilvēks projektē, plāno un izpilda dažādās telpās, izmēros un formās, vairumā gadījumu lai tās apdzīvotu vai izmantotu kā pajumtes telpas. Visizplatītākās un izplatītākās ēkas ir dzīvojamās ēkas, lai gan šajā grupā ietilpst arī citas ēkas, piemēram, tempļi, pieminekļi, veikali, inženierbūves utt.

Viena no ēkas pamatīpašībām ir tā, ka tas ir darbs, kas mākslīgi uzbūvēts noteiktā telpā. Tas nozīmē, ka mēs nevaram atrast ēkas dabā, jo tās vienmēr ir izgudrojuma un cilvēku izpildes rezultāts. No otras puses, ēkām ir nepieciešama sarežģīta plānošanas, projektēšanas un izpildes sistēma, kuru realizācijā ir jāiegulda noteikts laiks, kapitāls un materiāli (summas, kas mainās atkarībā no ēkas sarežģītības).

Atkarībā no ēkas pielietojuma būs dažādas celtniecības procedūras. Tajā pašā laikā ēkām, ko izmanto izmitināšanai vai noteiktu cilvēku darbību veikšanai, būs jāparādās arī pirkšanas un pārdošanas sistēmām, savukārt citām ēkām, piemēram, pieminekļiem, šādas darbības parasti nav vajadzīgas.

Starp dažādajiem ēku veidiem mēs varam atrast lauku ēkas (piemēram, staļļus, fermas, tvertnes, pagrabus), komerciālas (viesnīcas, bankas, uzņēmumi, restorāni, tirgi), dzīvojamās (daudzdzīvokļu ēkas, privātmājas, kabīnes, dzīvojamās ēkas, kultūrvēsturiskas ēkas (skolas, institūti, bibliotēkas, muzeji, teātri, tempļi), valdības (pašvaldība, parlaments, policija vai ugunsdzēsēju iecirkņi, cietumi, vēstniecības), rūpnieki (rūpnīcas, rafinēšanas rūpnīcas), raktuves), transportu (lidostas, autobusu vai dzelzceļa stacijas, metro, ostas) un sabiedriskās ēkas (pieminekļi, akvedukti, slimnīcas, stadioni).

Saistītie Raksti