Ēkas definīcija

Viena no ēkas pamatīpašībām ir tā, ka tas ir darbs, kas mākslīgi uzbūvēts noteiktā telpā. Tas nozīmē, ka mēs nevaram atrast ēkas dabā, jo tās vienmēr ir izgudrojuma un cilvēku izpildes rezultāts. No otras puses, ēkām ir nepieciešama sarežģīta plānošanas, projektēšanas un izpildes sistēma, kuru realizācijā ir jāiegulda noteikts laiks, kapitāls un materiāli (summas, kas mainās atkarībā no ēkas sarežģītības).

Atkarībā no ēkas pielietojuma būs dažādas celtniecības procedūras. Tajā pašā laikā ēkām, ko izmanto izmitināšanai vai noteiktu cilvēku darbību veikšanai, būs jāparādās arī pirkšanas un pārdošanas sistēmām, savukārt citām ēkām, piemēram, pieminekļiem, šādas darbības parasti nav vajadzīgas.

Starp dažādajiem ēku veidiem mēs varam atrast lauku ēkas (piemēram, staļļus, fermas, tvertnes, pagrabus), komerciālas (viesnīcas, bankas, uzņēmumi, restorāni, tirgi), dzīvojamās (daudzdzīvokļu ēkas, privātmājas, kabīnes, dzīvojamās ēkas, kultūrvēsturiskas ēkas (skolas, institūti, bibliotēkas, muzeji, teātri, tempļi), valdības (pašvaldība, parlaments, policija vai ugunsdzēsēju iecirkņi, cietumi, vēstniecības), rūpnieki (rūpnīcas, rafinēšanas rūpnīcas), raktuves), transportu (lidostas, autobusu vai dzelzceļa stacijas, metro, ostas) un sabiedriskās ēkas (pieminekļi, akvedukti, slimnīcas, stadioni).