Visos cilvēces laikmetos dažām valstīm ir ekonomiskā vara, bet citām nav. Pēc 11. pasaules kara parādījās apzīmējums Pirmā pasaule, kas attiecas uz visattīstītākajām valstīm uz planētas. Nav pārsteidzoši, ka cits nosaukums, šķiet, attiecās arī uz visnelabvēlīgākajām valstīm: Trešā pasaule. Starp dažām valstīm un citām ir tās, kuras attīstās, pazīstamas arī kā jaunās ekonomikas valstis vai Otrās pasaules valstis.

Tautas attīstības indekss jeb HDI ir rādītājs, ko izmanto nācijas labklājības noteikšanai

Tā kā Pirmās pasaules jēdziens nav subjektīvs, HDI tiek izmantots kā statistikas atsauce. Šis indekss ir balstīts uz šādiem parametriem: paredzamais dzīves ilgums, pieaugušo iedzīvotāju lasītprasmes un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Lai arī HDI laika gaitā mainās, ir vairākas valstis, kuras pēdējās desmitgadēs ir pirmās pasaules daļas: Austrālija, Norvēģija, Šveice, Dānija, ASV, Francija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Vācija, Zviedrija vai Dienvidkoreja. Ja ņemam atsauci uz iepriekšminētajām valstīm, mēs varam redzēt kopīgu elementu virkni:

1) kapitālisma ekonomiskā sistēma,

2) augsts rūpnieciskais un tehnoloģiskais līmenis,

3) uzlaboti sociālie rādītāji (piemēram, zems analfabētisma līmenis, sociālā aizsardzība un brīvā laika pavadīšanas iespējas),

4) vārda brīvība un

5) politiskais plurālisms.

Pirmās pasaules valstu problēmas

Bezdarbs, pārtikas trūkums un vardarbība uz ielām nav savienojami ar nācijas ekonomisko labklājību. Pilsoņiem, kas dzīvo pirmās pasaules valstī, ir virkne problēmu, kuras no trešās pasaules perspektīvas varētu šķist smieklīgas.

Daži no tiem ir: bezmaksas piekļuve bezvadu internetam, bērnu aptaukošanās, augļu trūkums skolu ēdnīcās, lielas pudeles vai nepietiekamas stipendijas studijām universitātē.

Dienvidkoreja ir pirmās pasaules valsts piemērs, kas pirms 50 gadiem bija trešās pasaules sastāvdaļa

Pēc Korejas kara beigām 1953. gadā valsts tika sadalīta divās tautās: Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā. Kamēr ziemeļu tauta ir izolēta un nabadzīga, dienvidu tauta ir pārtikuša un attīstīta.

Analītiķi uzskata, ka Dienvidkorejas ekonomisko brīnumu var izskaidrot vairāku iemeslu dēļ:

1) lielas ģimenes kontrolētas biznesa grupas (piemēram, Samsung kontrolē Lī ģimene),

2) smagā rūpniecība, kuru aizsargā valsts, bet tiek pārvaldīta efektīvi,

3) efektīva izglītības sistēma, kurā tiek ieguldīti 5% no IKP,

4) jaunu tehnoloģiju un

5) iedzīvotāju motivācija.

Foto: Fotolia - carlosgardel